Tiesa noraida maksātnespējas pētījumā piesauktās tiesneses prasību pret “Ir” 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Zemgales rajona tiesa noraidījusi Antras Zutes prasību par goda un cieņas aizskaršanu, kas celta pret žurnālu “Ir” saistībā ar Indras Sprances pētījumu par maksātnespējas procesiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Antra Zute bija pieprasījusi publisku atvainošanos un 5000 eiro kompensāciju, jo uzskatīja, ka viņas gods un cieņa aizskarti 2017. gada nogalē žurnālā “Ir” publicētajā rakstu sērijā par problēmām maksātnespējas lietu izskatīšanā Latvijas tiesās.

Taču Zemgales rajona tiesas tiesnese Inita Dzerkale 25. martā Jelgavā pasludinātā spriedumā atzina, ka prasība noraidāma kā nepamatota. Šo pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt.

Zute ir starp tiem tiesnešiem, kas “Ir” pētījumā atklājās kā rekordisti, pie kuriem pēckrīzes periodā visbiežāk nonāca tā sauktās “ceļojošās firmas” — uzņēmumi, kas neilgi pirms maksātnespējas pieteikuma pēkšņi maina savu juridisko adresi. Šādu uzņēmumu rīcību var tulkot kā vēlmi nonākt konkrētās tiesās.

Zutes vārds “Ir” pētījumu sērijā parādījās divu iemeslu dēļ. Viņa iekļauta apkopojumā par tiesnešiem, kas statistiski biežāk skatījuši “ceļojošo firmu” lietas, taču “Ir” neveica analīzi par Zutes lietām, jo par tām nebija protestu Augstākajā tiesā. Otrs iemesls saistīts ar maksātnespējas politisko fonu — pētījumā norādīts, ka tiesneses Zutes vīrs ir biznesa partneris ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju un bijušo ministru Gaidi Bērziņu un kopš 2008. gada ir bijis ārštata padomnieks Nacionālās apvienības kontrolētajā Tieslietu ministrijā. Jāpiebilst, ka Nacionālā apvienība zaudēja tajā vadības grožus, jo līdzšinējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs oktobrī cieta sakāvi Saeimas vēlēšanās. Līdz ar ministra maiņu arī Zutis zaudējis ārštata padomnieka statusu.

Zute savā prasībā nepieminēja un neprasīja atsaukt nevienu “Ir” pētījuma teikumu, kurā bija runa konkrēti par viņu. Tā vietā tiesnese pieprasīja atzīt par viņas godu un cieņu aizskarošām ziņām vairākus vispārīgus secinājumus, ko žurnāls “Ir” izdarījis, piesakot pētāmo problēmu rakstu ievados. “Ir” uzskatīja šo prasību par pilnīgi nepamatotu un lūdza tiesu to noraidīt.

Tiesa savā spriedumā atzinusi, ka prasība nav pamatota, žurnāla “Ir” pētījumam par problēmām maksātnespējas procesos bija leģitīms mērķis un žurnāla rakstā nav izplatītas nepatiesas ziņas vai pausts aizskarošs viedoklis par tiesnesi Zuti.

“Tiesa piekrīt atbildētāju pārstāvei un uzskata, ka prasītāja nav tiesīga izvēlēties, būt vai nebūt pieminētai rakstos,” jo tajos ir norādīts uz konkrētiem faktiem, kāpēc tiesnese tikusi pieminēta, un “tiesai nav pamata ierobežot Satversmē nostiprināto atbildētāju tiesību uz vārda brīvību”, teikts spriedumā. Tiesa arī norādījusi uz būtiskām pretrunām pašas prasītājas uzskatos par to, vai apstrīdētās rakstu ievadfrāzes būtu jāvērtē kā viedoklis vai ziņas. Tiesa secināja, ka “nav pamatots prasītājas arguments, ka rakstu ievadfrāzes ir attiecināmas uz tiesnesi Antru Zuti”.

“No sirds priecājos par šo spriedumu, jo izvērstā tiesas argumentācija apliecina pamatīgu iedziļināšanos un izpratni gan par žurnālistu, gan tiesu varas lomu demokrātijā. Prasība bija neloģiska, tāpēc spriedums ir ļoti svarīgs solis, aizsargājot preses brīvību pret nepamatotiem uzbrukumiem,” komentē žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

“No juridiskā viedokļa nozīmīgs ir spriedumā sniegtais novērtējums pieļaujamās kritikas robežām pret tiesnešiem. Spriedumā ir secināts, ka “tiesnešiem ir jābauda sabiedrības uzticība un tiesnešus ir jāaizsargā pret destruktīviem uzbrukumiem”, vienlaikus “nozīmīgais uzdevums, kas tiesai ir demokrātiskā sabiedrībā, pats par sevi nepadara tiesnešus par imūniem”. Secinot, ka prasītāja kā tiesnese pārstāv vienu no valsts varas atzariem, t.i., tiesu varu, tika atzīts, ka pieņemamās kritikas robežas pret viņu ir plašākas,” norāda biroja COBALT zvērināta advokāte Linda Bīriņa, kas “Ir” pārstāvēja tiesā.

“Ir” pētījums 2017. gada decembrī atklāja — septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikšanas ir mainījuši juridisko adresi, tā nonākot konkrētās tiesās. Tie ir aptuveni 10% no visiem procesiem. Bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, tāpēc notiek arī negodīgas shēmas kreditoru apkrāpšanai. Turklāt daudzas “ceļojošās” firmas nonāk pie šaura tiesnešu loka: “Ir” saskaitīja 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši 10 vai vairāk šādu procesu. Turklāt par atsevišķu tiesnešu darbu bieži iesniegti atkārtoti protesti un viņu lēmumus AT atcēlusi kā prettiesiskus.

Pētījumam bija nopietnas atskaņas — virkne Augstākās tiesas tiesnešu pieprasīja Tieslietu padomei rīkoties un tā 2018. gada februārī uzdeva veikt neatkarīgu ekspertu izvērtējumu par problemātiskajiem spriedumiem. 2018. gada augustā eksperti pabeidza darbu un ziņojumā norādīja uz konkrētu tiesnešu pieļautiem smagiem pārkāpumiem, taču visos gadījumos jau bija iestājies noilgums diciplinārlietu ierosināšanai. Pēc pētījuma Tieslietu padome arī norādīja virzienus, kādos jāuzlabo tiesnešu atlase, novērtēšana un apmācības, lai sekmētu spriedumu kvalitāti un tiesus sistēmas uzticamību.

Šis ir jau piektais gadījums “Ir” pastāvēšanas vēsturē, kad pret žurnālu vērsta prasība par goda un cieņas aizskaršanu. Visas četras iepriekšējās tiesvedības — tajā skaitā pret kādreiz ietekmīgo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Rīgas mēru Nilu Ušakovu — beigušās ar “Ir” uzvaru.

Komentāri (1)

Drosma 26.03.2019. 11.26

tas ir drausmīgi – tiesneši var tiesāties uz nebēdu, kā saka – braukt pie cara un sūdzēties

mani prasti apzaga ministrijās lobētais oligarhs – mans vienīgais ceļš bija tiesāties, bet es to nevarēju atļauties finanšu dēļ – šī valsts garantēja oligarha , ne manas tiesības

un tagad atkal – amatpersonas varēs turpināt mētāties ar mūsu naudu, tai skaitā metot savās kabatās, kamēr mes pat nu vairs nedrīkstēsim par to zināt

bandīts ne valsts – drausmīgi tomēr

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu