Dažādu tautību darbinieki – pašsaprotams nākotnes scenārijs 20

Ilustratīvs foto: pixabay.com
Krista Roziņa
Print Friendly, PDF & Email

Ar katru gadu pieaugot darbaspēka deficītam, Latvijas darba devēji meklē aizvien jaunus risinājumus, kas uzņēmumu vai iestādi padarītu pievilcīgāku potenciālo darbinieku acīs: piedāvā dažādus papildu labumus, investē darbinieku apmācībās, popularizē savu darba devēja tēlu.

Vai gatavi pārmaiņām?

Neraugoties uz visiem centieniem, gandrīz 27% darba devēju šogad plāno izskatīt iespēju piesaistīt darbiniekus no citām valstīm, liecina “CV-Online Latvia” pērnā gada nogalē rīkotā Latvijas darba devēju aptauja. Taču – vai Latvijas sabiedrība ir gatava šādām pārmaiņām?

Saskaņā ar aptauju šogad vislielākais pieprasījums būs pēc speciālistiem, pakalpojumu, tirdzniecības un klientu apkalpošanas darbiniekiem, kvalificētiem strādniekiem un vidējā līmeņa vadītājiem. Nemainīgi augsts pieprasījums pēdējo gadu laikā ir vērojams pēc informācijas tehnoloģiju speciālistiem, pārdošanas, klientu apkalpošanas un pakalpojumu nozarē strādājošajiem.

Informācijas tehnoloģijas ir viena no tām nozarēm, kur kvalificēti darbinieki jau ierasti tiek meklēti arī ārpus Latvijas, taču arvien biežāk ārvalstu darbinieki tiek piesaistīti mazāk kvalificētu un fizisku darbu veikšanai. Tas nav pārsteigums – ņemot vērā CV-Online personāla atlases aģentūras informāciju, pašlaik “vidējais” darba meklētājs Latvijā pārzina 2-3 valodas un ir ieguvis vismaz vidējo izglītību, un tas ir pietiekams zināšanu komplekts, lai cilvēki aizvien nelabprātāk pieņemtu piedāvātos nosacījumus mazkvalificētam darbam. Vienlaikus specifisku zināšanu un prasmju nereti trūkst.

Divas jomas – mazāk kvalificēti darbi un vakances, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas – ir tās, kurās Latvijas darba tirgū visvairāk jūtams atbilstošu darbinieku trūkums.

“CV-Online” aptaujas dati liecina, ka katru gadu saglabājas nemainīgi augsts darba devēju skaits, kuri atzīst, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu piesaistīt jaunus darbiniekus kļuvis grūtāk – 2018.gada nogalē šim apgalvojumam piekrita turpat 75% darba devēju.

Neliela daļa

Pašlaik Latvijas darba tirgū ārzemnieki veido salīdzinoši nelielu daļu darba meklētāju. Darba ņēmēju piesaiste no ārvalstīm ir atkarīga ne tikai no amatam nepieciešamajām valodu prasmēm, bet arī likumdošanas īpatnībām, cik ērti vai neērti ir piesaistīt trešo valstu pilsoņus.

Pagājušā gada otrajā pusē Paylab, kas Latvijā darbojas kā “CV-Online” pārvaldītā algu informācijas datubāze Algas.lv, rīkoja pētījumu deviņās valstīs, lai apzinātu darbinieku dažādību, koncentrējoties uz vairākiem aspektiem, tai skaitā etnisko piederību. Analizējot aptaujas rezultātus Latvijā, secināts, ka visizplatītākās jomas, kur tiek nodarbināti cilvēki ar dažādu etnisko piederību, ir kvalitātes vadība, tulkošanas pakalpojumi, klientu atbalsts, IT, telekomunikācijas un tehnoloģijas. Turpat 34% aptaujāto atzinuši, ka ikdienā strādā ar kolēģi, kurš pieder kādai etnisko minoritāšu grupai.

Puse noraidoša

Vienlaikus Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) un SKDS iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas sabiedrības izturas noraidoši pret iespēju strādāt kopā ar citu tautību pārstāvjiem un ar piesardzību izturas pret iebraucējiem: 56% ar piesardzību izturas pret patvēruma meklētājiem, trešā daļa uzskata, ka piesardzīgi jāizturas pret cilvēkiem, kuri ieradušies strādāt mazkvalificētus darbus, un tikai 11% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka ne pret vienu no minētajām grupām nav jāizturas ar aizdomām.

Tas ir jautājums ne tikai par darba tirgu, bet sabiedrības vispārējo toleranci pret citādo.

Lai mudinātu darba devējus novērtēt dažādības sniegtās iespējas un sniegtu savu ieguldījumu tolerantas sabiedrības veidošanā, “CV-Online” kopā ar SIF ir atklājuši virtuālo darba biržu cv.lv/atvertiba kampaņā “Atvērtība ir vērtība” – ceļvedi darba tirgū, kas ir atvērts darba ņēmējiem ar dažādu etnisko piederību un darba devējiem, kuri novērtē potenciālo darbinieku “pievienoto vērtību” – izpratni par atšķirīgu kultūru un vērtīgas svešvalodu zināšanas.

Mūsdienīgā sabiedrībā galvenajiem kritērijiem darba tirgū jābūt kandidātu profesionālajām iemaņām un prasmēm, nevis jebkādiem diskriminējošiem faktoriem. Prieks vērot, ka kopumā situācija darba tirgū kļūst arvien labvēlīgāka un darba devēji savus lēmumus biežāk izdara par labu profesionalitātei.

Krista Roziņa ir “CV-Online” mārketinga un komunikācijas vadītāja

Komentāri (20)

J.Biotops 21.03.2019. 06.46

Protams, ka pašsaprotami. Pašsaprotamāk gan būtu atšķirt tiešām vērtīgu darbinieku no tādiem, kuru vērtība apšaubāma, vai kuri vispār nav un nekad nebūs nekādi “darbinieki”. Eiropas pilsētu ielās tādus var redz biezā slānī.
Nupat Itālijā viens iezemiešu apspiests Senegālas izcelsmes pilsonis, arī laikam vērtīgs darbinieks, aizdedzinot autobusu mēģināja noslepkavot ap 50 bērnu. Izmisumā iedzītais tā protestējis pret Itālijas valdību – tā par maz pieņemot robežpārkāpējus, necilvēcīgi pārkāpjot nelikumīgo likumīgās cilvēktiesības. Šoreiz gan policisti, neapšaubāmi rasisti, vērtīgā darbinieka taisnīgo dusmu izpausmi esot iztraucējuši.

+1
0
Atbildēt

0

Drosma 20.03.2019. 09.34

šito liekulību es nespēju ciest – nu goda vārds

šitam visam es jau gāju cauri savā bērnībā – kā tur bija –
daudzu tautību bērni , tomēr sapnis par mieru mums viens –

tas , kā mums skaloja smadzenes , kā mūs zombēja

tagad tas pats – mūsu varas elite – nolādētie mauku bērni, kuriem vieta ellē – manus tautiešus no valsts ir padzinuši – pārdevuši un tagad tik vedīs iekšā daudzu tautību bērnus lai drāztu pēc pilnas programmas un absolūtos verdzības apstākļos – un neviens gails – ne cepts ne vārīts, ne tas, kas vēl pa kūti – pakaļ nedziedās ….

vakardien ar brāli runāju pa telefonu – es viņam saku – ka to un to vajag mammai – mēs nospriedām , ka pagājušajā gadā par medizmeklējumiem vien par mammu esam samakasājuši – pamatā ja viņš vismaz 3 000 eur , kur nu vēl visas zāles – klau – bet medicīna Latvijā apgroza miljardus – ja saliek kopā valsts un privātpersonu naudas –
vienlaicīgi – ne man e-sistēma,ne valsts apmaksātie izmeklejumi –
nu man no tiem miljardiem nekas netiek bet kādam taču viņi paliek? – kam ?

kad vedīs iekšā baltkrievu, ukraiņu , moldāvu māsiņas – viņām maksās algas, ar ko nodrošināt elementāru izdzīvošanu ? tā lai paliek arī teātra izrādei ?
nu nemaksās – jo likuma aizsargātie bandīti – tie, kuri aprij tos miljonus- tie taču nedalīsies ar beztiesiskām – ne valodu, ne likumus nezinošām māsiņām

es saku kategorisku nē šadai valsts politikai – darbaspēka ievešanai – es tādu politiku uzskatu par genocīda pret latviešu tautu turpināšana

ir jādara tā kā teica Kariņš – valstī ir jāveic sistēmiskas izmaiņas

jāsāk ar to, ka jāceļ konkrētas apsūdzības pret to pašu čakšu – man viņa atgādina vienu no staļina reinkarnācijām – būt vainīgai tik daudzu cilvēku nāvēs un ciešanās ieņemot amatu, kura uzdevumus nespēja pildīt – bet turpināt melot un mānīt cilvēkus

lūk ar to būtu jāsāk !

0
0
Atbildēt

1

    J.šveiks > Drosma 20.03.2019. 10.26

    mīlīt , izlasi čakšas atrunas intervijā dienai, starpcitu vai viņas ģimenes business nebija saistīts ar farmāciju? tas ka visas iepriekšējās varas partijas lobējušas slimnīcu aprīkojumus par miljoniem katru no šiem 28 gadiem , ari nav nekāds valsts noslēpums , tikai neviens nav pētījis par cik miljoniem iepirkumos uzvārījušies partijām pietuvinātie uzņēmēji , nešaubos ka visos iepirkumos situācija adekvāta rīgas satiksmes businesam ar pašvaldības vadītāja atbalstu.
    https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/caksa-veselibas-aprupes-sistema-28-gadus-buveta-pati-sev-nevis-cilvekam-14216467/comments#c

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > J.šveiks 20.03.2019. 11.07

    man jau pietiek ar virsrakstu, kad gribas šaut nost – apķēzījās – būtu klusējusi – nav kauna vēl kladzināt

    drausmīgi – vienkārši drausmīgi

    0
    0
    Atbildēt

    0

Drosma 20.03.2019. 09.38

tieši tāpat mums zombē smadzenes par rapšu laukiem un vēja ģeneratoriem, par mazajiem hes un oik – esot daba jāglābj – cietumā – šos meļus un propagandistus !

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu