Kas gaidāms Baltijas valstu ekonomikā 2019. gadā?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Mantvīds Štareika
Print Friendly, PDF & Email

Kā liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” prognozes, Baltijas valstu ekonomiku iepriekšējos gados atgūtie spēki šogad vājināsies. Tam par iemeslu būs gan iekšējie faktori, tai skaitā uzņēmumu konkurētspēja un kvalificēta darbaspēka trūkums, gan dažādi ārējie riski.

Saskaņā ar “Coface” aplēsēm IKP pieauguma apmēri visās trīs Baltijas valstīs šogad mazināsies, salīdzinot ar gadu iepriekš. Attiecīgi Latvijā IKP izaugsme 2019. gadā gaidāma 3,1% apmērā, bet Lietuvā un Igaunijā 2,8%.

Tā kā Baltijas valstis ir mazas atvērtās ekonomikas, starptautiskās tirdzniecības spriedzes palielināšanās var negatīvi ietekmēt valstu eksporta rādītājus. Lēnāka pasaules tirdzniecības dinamika un ekonomiskā attīstība Rietumeiropā var ietekmēt Baltiju gan tiešajās, gan netiešajās tirdzniecības attiecībās, ņemot vērā dažādu uzņēmumu iekļaušanos globālajās piegādes ķēdēs. Vienlaikus paaugstinātus riskus rada neskaidrība Brexit jautājumā, jo īpaši Latvijas un Lietuvas ekonomikām, kurās Apvienotā Karaliste ir svarīgāko eksporta galamērķu vidū.

Paredzams, ka Latvijā turpinās samazināties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, ko veicinās kvalificēta darbaspēka, īpaši jauniešu, emigrācija un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. To savukārt nedaudz varētu kompensēt plānotā pensijas vecuma paaugstināšana par trim mēnešiem ik gadu, tādējādi laikā līdz 2025. gadam sasniedzot 65 gadu vecumu.

Kokmateriālu, iekārtu un darbarīku, kā arī pārtikas produktu eksports uz pārējām Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju, kas ir galvenie tirdzniecības partneri, turpinās augt, bet tikmēr eksports uz Krieviju turpinās izjust kaimiņvalsts pretsankciju sekas.

Investīciju apjomam Lietuvas ekonomikā, kas aizņem teju 20% no IKP un aizvadītajos gados ir strauji audzis gados, gaidāms samazinājums. Tas attiecināms arī uz pārējo Baltiju, ņemot vērā zemāku investoru uzticības līmeni, grūtībām atrast kvalificētus darbiniekus un mērenām izaugsmes prognozēm. Algu līmenis Lietuvā, jo īpaši minimālā alga, saglabāsies salīdzinoši augsts uz kopējās produktivitātes fona, un tas var negatīvi ietekmēt gan uzņēmumu konkurētspēju, gan eksporta rezultātus.

Igaunijā aktīvas investīcijas (25% no IKP) turpinās veicināt izaugsmi 2019. gadā, tostarp pateicoties augstajam ražošanas jaudu izmantošanas līmenim. Rūpniecība turpinās koncentrēties uz telefona sakaru tehnoloģijām, mēbelēm un automobiļu nozari. Eksportējot teju 70% produkcijas, uzņēmumu konkurētspēja veicinās rūpnieciskās ražošanas attīstību. Tomēr mērenāka Eiropas ekonomiskā izaugsme var ietekmēt ārējo pieprasījumu pēc igauņu ražojumiem, ko lielā mērā veicina kaimiņvalstis, un tam var būt vērā ņemama ietekme uz valsts ekonomiku.

Kopumā izaicinājumi Baltijas ekonomikā ir palielinājuši uzņēmumu maksātnespēju skaitu, un tas skaidrojams gan ar tādiem iekšējiem faktoriem kā darbaspēka izmaksu pieaugums, augstais vakanču skaits darbavietās un ražošanas izmaksu kāpums, gan dažādām ārējām politiskām un ekonomiskām svārstībām.

Attiecīgi “Coface” prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaits 2019. gadā palielināsies visās Baltijas valstīs – Latvijā tas pieaugs par 2,5%, Igaunijā par 8,2%, bet Lietuvā par 9,2%.

 

Autors ir “Coface” vadītājs Baltijā

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu