Ceļu seguma virskārta jāatjauno ik pēc 7 līdz 10 gadiem 1

Remontdarbi Aleksandra Čaka ielā. Foto: Paula Čurkste, LETA
Aigars Strežs
Print Friendly, PDF & Email

Ik gadu tuvojoties pavasarim, arvien aktuālāks un pamanāmāks kļūst jautājums par ceļu segumu kvalitāti uz Latvijas ceļiem. Sociālajos medijos, ziņu portālos un televīzijā ik dienas varam lasīt neapmierinātu autovadītāju komentārus par ceļu stāvokli Rīgas ielās un citviet Latvijā. Lai katru pavasari nebūtu jācīnās ar jaunām bedrēm, ceļu seguma virskārta ir jāatjauno ik pēc 7 – 10 gadiem. Ceļu seguma kvalitāti ietekmē gan mainīgie laikapstākļi, gan tas, ka segums netiek atjaunots pietiekami bieži.

Krasa atšķirība starp galvenajiem un mazākas nozīmes ceļiem

Katra autovadītāja viedoklis par ceļu stāvokli Latvijā var būt diezgan atšķirīgs, jo ikdienā mēs pārvietojamies pa dažādiem maršrutiem. Ja vienā valsts daļā ceļi var būt ļoti labā stāvoklī, tad citā situācija var būt krasi atšķirīga. Ja vērtējam vidējo rādītāju, tad jāsaka, ka lielie, galvenie ceļi ir pietiekami labā stāvoklī.

Jā, nobraucot uz mazākas nozīmes ceļiem un ieliņām, situācija ir pavisam citādāka, it sevišķi pēc ziemas. Visvairāk traucē pēdējā laikā visur pieminētās un katram labi zināmās bedres. Nevar noliegt, ka tās ļoti apgrūtina braukšanas apstākļus ikvienam autovadītājam. Bedres ne tikai traucē pārvietošanos pa ielām, jo nemitīgi ir jāmeklē veidi, kā izvairīties, bet būtiski apdraud arī automašīnas tehnisko stāvokli, jo, iebraucot bedrē, var rasties dažāda veida bojājumi.

Bedru veidošanās ziemas periodā ir neizbēgama parādība uz ceļiem, kas ir diezgan novecojuši un sliktā stāvoklī. Segums kļūst arvien vieglāk sabojājams brīdī, kad tā ekspluatācijas ilgums pārsniedz 7 vai 10 gadus. Ja tas netiek regulāri atjaunots, bedru rašanās iespējamība ievērojami paaugstinās – to patlaban varam lieliski novērot. Ja netiek atrasti līdzekļi segumu atjaunošanai, ar šādu problēmu būs jāsaskaras un jācīnās katru pavasari atkal un atkal.

Ceļu segumu kvalitāti un izturību būtiski pasliktina arī ziemas periodā ceļu uzturēšanai izmantotās vielas, kas tiek kaisītas uz ceļiem. Vidējais Latvijas ceļu segumu ekspluatācijas laiks ir ļoti liels. Ja uznāk mūsu klimatiskajiem apstākļiem neraksturīgs un diezgan pēkšņs siltuma vilnis, bedrīšu veidošanās intensitāte palielinās. Nevarētu teikt, ka šogad situācija ir sliktāka vai labāka kā iepriekšējos gados, bet šoreiz viss norisinās ļoti īsā laika periodā, līdz ar to, uzreiz arī daudz redzamāk.

Bedru lāpīšana Latvijā ir ierasta prakse

Ceļa segumi nolietojas visur, ne tikai Latvijā. Lielā mērā to ietekmē arī klimats. Latvijā tas ir ļoti mainīgs – ceļš tiek pakļauts nemitīgām temperatūras un laikapstākļu izmaiņām.

Tomēr arī valstīs, kur ir caurmērā silts laiks, asfalts saplaisā un ar laiku uzrodas bedres. Klimats Latvijā ir bijis mainīgs un tāds būs arī nākotnē, tāpēc nemitīga bedru lāpīšana situāciju neatrisinās, lai gan tā Latvijā ir ļoti ierasta prakse. Ja pabrauksiet pa reģionālajiem (P) vai vietējiem (V) ceļiem, atradīsiet posmus, kuri ir burtiski noklāti ar bedru ielāpiem. Pēc katra ziemas perioda šādos ceļa posmos braukšanas komforts samazinās.

Ceļu uzturēšanas stratēģiju var veidot dažādi. Ticu, ka atbildīgās instances domā, kā visoptimālāk un pareizāk ieguldīt pieejamos resursus. Pēdējos gados daudzos Latvijas valsts galvenajos autoceļos veikti dažādi segumu atjaunošanas darbi, atjaunotie posmi ir samērā gari, kas būtiski spējis uzlabot situāciju, bet ar to nepietiek. Uz mazākas intensitātes ceļiem situācija joprojām nav iepriecinoša.

Jāsaka, ka gadu no gada uzlabojas ceļu būvniecības kvalitāte. Tiek sekots līdzi aktuālākajām tendencēm, lai veiktie darbi tiktu veikti augstā kvalitātē. Tajā pašā laikā ir nepieciešami daudz lielāki resursi, lai veiktu kādas globālas pārmaiņas, tāpēc nedomāju, ka tuvākajos gados situācija uzlabosies ļoti strauji, bet progress gadu no gada noteikti turpināsies.

Prasme balansēt starp iespējām un izmaksām

Autoceļu būvniecība un uzturēšana prasa lielus finansiālus ieguldījumus. Skaidrs, ka pilnīgi visus ceļus vienā dienā nesalabosim, bet ir jāspēj atrast labākie kompromisi. Balstoties uz reālajām iespējām (pieejamajiem resursiem), ir jāsabalansē ieguldījumu proporcijas plānotajiem ceļu būvniecības, atjaunošanas un uzturēšanas darbiem, tādā veidā, lai tas ļautu nodrošināt pēc iespējas labāku ceļu lietošanas kvalitāti. Cik lielā mērā ceļu stāvoklis kopumā, vai kādā ceļu tīkla daļā tas būs braukšanai atbilstošs un vai tas būs pietiekami komfortabls, protams, būs atkarīgs no kopējā pieejamā finansējuma.

 

Autors ir SIA “Ceļu eksperts” valdes priekšsēdētājs

Komentāri (1)

J.šveiks 01.03.2019. 09.26

paskaitīju cik gadu nekas nav darīts uz āsfaltētas šosejas pa kuru braukāju ik katru nedēļas nogali. Šoseju noasfaltēja 1988. gadā , pēc padomju laika paņēmieniem . Pazinu darbu vadītāju , kad klāja pirmo kārtu , šķembas izlīda asfalta segumā , norullēja un klāja nakamo , protams šķembas jau vairs nebija , bet segums kopumā draņķīgs , teicu draugam ka ilgi nkalpos , šis atmeta ar roku , jo galvenais kilometri,. Skaidrs ka pamatne netika pareizi sagatavota ,Pēc 2 gadiem segums bija vienās plaisās , ne jau sala un atkušņa dēļ , vienkārši zem slodzes sadrupa . No tā laika nekas nav atjaunots , tas ir 30 gadu garumā tikai nepārtraukti lāpa bedres, no pavasara līdz ziemsvētkiem, segums vienos ielāpos , autobusā braucot var izsist zobus , šoperi lamājas , daži pat matom .Ceļa posms nav garš nieka 35 km , labi ka pērn 7 kilometrus atjaunoja , tas beidzās aiz pašvaldības šefa (zzs) namdurvīm , protams lai nekristu aizdomu ēna pāris kilometru pavilka tālāk. Acīmredzot tālak ar vairs neko nedarīs , tas ir valsts ceļš.

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu