Aizdomas par Petravičas saistību ar aplokšņu algām var graut ticību cīņai
Jau kopš pērnās vasaras Latvijas varas iestādēm pār galvu karājies Damokla zobens ar nosaukumu Moneyval ziņojums. Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas novēršanas organizācija norādīja gan uz daudziem trūkumiem Latvijas spējās un gribā bloķēt noziedznieku, teroristu un pasaules sankciju sarakstos esošo valstu naudas plūsmas caur mūsu finanšu iestādēm, gan arī uz faktu, ka šādu nelikumīgu darījumu atklāšana un atbildīgo tiesāšana līdz šim nav bijusi Latvijas tiesībsargu prioritāte.
Ja šā gada laikā šīs problēmas netiks atrisinātas, Latvijai draud nonākšana starptautiskā «pelēkajā sarakstā» kā augsta riska valstij, ar kuru citām valstīm jābūt sevišķi piesardzīgām, veicot finanšu darījumus. Tur Latvija pievienotos tādiem spīdekļiem kā Ziemeļkoreja, Irāna, Sīrija, Jemena, Gana un Etiopija. Trieciens ne tikai valsts reputācijai, bet arī tautsaimniecībai būtu pamatīgs, jo pārskaitījumi starp Latvijas un ārvalstu bankām labākajā gadījumā kļūtu sarežģītāki, bet dažos sliktākos variantos neiespējami, savukārt ārvalstu investoriem tas uzreiz radītu stipras šaubas, vai valstī ir droši ieguldīt naudu.
Jau oktobrī Kučinska valdība sagatavoja apjomīgu pasākumu plānu, lai novērstu Moneyval uzrādītās nepilnības. Jaunās valdības deklarācijā «finanšu sektora sakārtošana» ierakstīta kā pirmā no uzskaitītajām prioritātēm. Tomēr nekā daudz konkrētāka tur nebija, un varēja likties, ka jaunā valdība vienkārši turpinās iet pa vecās iezīmēto ceļu.
Arī tas ne vienmēr izrādījās taisns un gluds. Tikai pēc naudas atmazgāšanas Kontroles dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas gada nogalē publiskajiem paziņojumiem Kučinska valdība atrada iespēju iestrādāt budžetā plānā paredzēto naudu dienesta darba paplašināšanai. Savukārt ASV par sistemātisku naudas atmazgāšanu vainotās bankas ABLV likvidāciju jau no oktobra kavēja banku uzrauga FKTK nespēja vienoties ar Kontroles dienestu par metodoloģiju, kā novērst netīrās naudas izmaksu ABLV klientiem. Jau sen bijis skaidrs, ka ABLV likvidācija būs viens no svarīgākajiem kritērijiem, pēc kuriem Moneyval vērtēs Latvijas progresu, tāpēc ilgā nespēja tikt skaidrībā par šo problēmu lika bažīties, vai izšķirošā brīdī tomēr nepietrūks dūšas būtiski mainīt sistēmu. Ir viena lieta abstrakti veidot procedūras par kādiem nākotnes darījumiem, lai varētu pēc tam mierīgi pateikt, ka visi papīri ir tīri, bet pavisam cita — rakstīt noteikumus, kuru rezultātā par savu miljonu iesaldēšanu varētu kļūt neapmierināti kādi gluži konkrēti Austrumu «biznesmeņi».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.