In Memoriam. Andrejs Žagars. 1958-2019

Mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps (LA). Andrejs Žagars dzimis 1958. gada 16.oktobrī. 2017. gada jūnijā viņš tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas “Latvijas attīstībai”.

1996. gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013. gada septembrim. 2002. gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu “Klīstošais holandietis”, bet 2003. gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015. gadā atsāka darbu Dailes teātrī kā režisors.

2016. gadā tika nodibināts Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds, kas nodarbojas ar pasaules mēroga koncertu, izrāžu un citu notikumu organizēšanu Latvijā. Kopš 2017. gada Žagars bija fonda “Baltijas muzikalās sezonas” mākslinieciskais vadītājs.

Tomēr vispirms Andrejs Žagars kļuva pazīstams kā aktieris – viņš 1982. gadā beidza Dailes teātra 7. studiju. Pēc absolvēšanas sāka strādāt Dailes teātrī, kur spēlēja līdz 1994. gadam. Žagars arī filmējies Rīgas kinostudijas spēlfilmās “Ilgais ceļš kāpās”, “Dubultnieks” un citās. Viņš redzams arī 2018. gadā tapušajā filmā “Homo Novus”.

Žagars Dailes teātrī iestudējis vairākas izrādes.

2002. gadā Andrejs Žagars saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. 2008. gadā viņam piešķirta MK balva par nozīmīgu ieguldījumu mūsdienīgas, dinamiskas un starptautiski konkurētspējīgas Latvijas Nacionālās operas attīstībā.

Žagars 2001.gadā saņēma Francijas Nacionālā Goda Leģiona medaļu “Médaille du Commandeur de la Légion d’honneur”. Tāpat Žagars 2006. gadā saņēmis Nīderlandes karaļnama ordeni, 2011. gadā – starptautisko prēmiju “Baltijas zvaigzne” par humanitāro sakaru attīstību un stiprināšanu Baltijas reģiona valstīs, kā arī Lietuvas Nopelnu ordeņa Virsnieka krustu. Savukārt 2012.gadā Žagaram piešķirts Igaunijas prezidenta apbalvojums – trešās šķiras Māras zemes krusts. Krievijas Prezidents Dmitrijs Medvedevs 2010.gadā Žagaram piešķīra Draudzības ordeni par kultūras saikņu stiprināšanu starp Krieviju un Latviju.

Uzņēmējdarbību Žagars uzsāka 1993.gadā, atvēris Rīgā vairākas kafejnīcas, to skaitā “Osiris” un “Deco bārs”. Kā liecina “firmas.lv” pieejamā informācija, Žagars bijis kapitāldaļu turētājs arī uzņēmumos SIA “Animus”, “Momento”, “Symposium”, “Grēniņš” un “Anno 2012”.

IN MEMORIAM. ANDREJS ŽAGARS. 1958-2019

Pāragri mūžībā devusies Latvijas kultūras ainas spilgta un harizmātiska personība – Andrejs Žagars.

Režisors, uzņēmējs, pasniedzējs, aktieris,  Latvijas Nacionālās operas direktors septiņpadsmit gadu garumā, kas savos darbības gados padarīja Operu par daļu no Eiropas mūzikas telpas un uz neatgriešanos izmainīja Rīgas operas kultūru.

Līderis, vizionārs, cilvēks, kas spēja ieraudzīt talantus un palīdzēja viņiem augt un attīstīties. Elīna Garnača, Kristīne Opolais, Andris Nelsons, Marina Rebeka, Maija Kovaļevska, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš u.c. Viņa karjeras lidojums bija arī viņu lidojums. Viņš bija Latvijas kultūrainas dzinējspēks, kas neļāva samierināties ar esošo. Viņa latiņai nebija griestu, jo izcilībai nav rāmējuma. Viņš bija prasīgs un nepiedeva pussoļus, un viņam visu vajadzēja pa īstam. Viņš varēja arī tad, kad vairs nevarēja.

Andrejs bija temperamentīgs, kaislīgs un  apsēsts ar idejām. Viņam vienmēr kabatā bija programma vismaz nākamajiem pieciem gadiem. Viņš teica: “Man ir tādi dzīves periodi, kad dzīvoju tik ārkārtīgi ātri, ka reizēm pat kļūst mazliet baisi – nevis par pārvietošanās tempu, bet par dzīves intensitāti.”

Andrejs Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. Absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju (toreiz Konservatoriju), Dailes teātra aktieris laikā no 1982. līdz 1994. gadam. Filmējies daudzās Rīgas kinostudijas filmās, tostarp  Rolanda Kalniņa 1983. gadā  uzņemtajā kinolentē “Akmeņainais ceļš,” Aloīza Brenča “Ilgais ceļš kāpās” (1981), Arvīda Krieva “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), Annas Vidulejas “Homo Novus” (2018). Kā aktieris strādājis arī Krievijā, Ukrainā, Lietuvā un Igaunijā.

1994. gadā atvēris Rīgas leģendārāko kafejnīcu “Osiriss”, kas joprojām ir viens no pilsētas intelektuālajiem epicentriem.

No 1996. gada līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2010. gadā viņa vadībā Latvijas Nacionālā opera pievienojās Eiropas Operu akadēmiju tīklam.

Kopumā iestudējis vairāk nekā divdesmit piecas operas izrādes Latvijā un pasaulē, kā arī vairākas dramatiskā teātra izrādes. No 2012. gada strādāja kā pasniedzējs Krievijas Teātra mākslas universitātē (GITIS). 2014. gadā nodibināja Andreja Žagara Kultūras un attīstības fondu.

Par ieguldījumu operas attīstībā un sadarbības veicināšanu starptautiskā mērogā saņēmis daudzus apbalvojumus un atzinības: “Spīdolas gada balvu ekonomikā” (2008),  Francijas Goda leģiona ordeni (2001), “Triju zvaigžņu ordeni” (2002),

…Viss notiek tik nežēlīgi ātri. Visiem, kuru dzīvēs Andrejs Žagars ienāca un piedalījās, tās mainījās. Viņš kļuva par virzītājspēku garīgajā un mākslinieciskajā izaugsmē. Dzīves krāsainības un dažādo garšu buķetes izjušanā viņam nebija līdzinieku. Viņa lidojums bija Riharda Vāgnera “Nībelungu gredzena” tetraloģijas pilns iestudējums, kas Latvijā iespējams vien reizi simt gados. Viņa dzīvei pilnībā piemita Vāgnera mūzikas spēks un dziļais romantisms.

Pašlaik ir pacēlies priekškars tai izrādei, kur, Tev, Andrej, skan lielo operas ģēniju mūzika.

Ar Tevi bija tā, kā ne ar vienu cilvēku uz Zemes.

 

Ģimene, Andreja Žagara kultūras un attīstības fonds un draugi