Aktieris Jānis Kubilis (95) ir nedaudz jaunāks par Nacionālo teātri, kas svin savu 100. jubileju. Kubilis katru dienu domā par valsti, kuru «vajag sapurināt pārmaiņās, jo ir izveidojusies tāda apvēlusies nesodāmības šķira, kas pacēlusies pāri citiem»
Šokolāde — Jānis Kubilis saka telefonsarunā, kad vaicāju, kas viņam garšo. Vismaz simboliski būtu jāieēd, lai arī tikšanās sarunāta desmitos no rīta. «Tajā laikā es neēdu, tāpēc piedāvāju padzert tēju vai kafiju, un klāt šokolādi. Jums garšo tēja? Man arī,» saka Kubilis. Satikties vēlāk nevaram, jo aktieris plāno doties uz grāmatas 100 izcili Latvijas aktieri atvēršanu. Viņš ir viens no aprakstītajiem, un kritiķe Līga Ulberte nodēvējusi par vienu no iedvesmojošākajām Latvijas teāt-ra personībām.
Daudzdzīvokļu namā Teikā aktieris sagaida silti un ar kūkām, kuras atnesis dēls Alnis — viņš atnācis pie tēta, lai palīdzētu uzņemt viesi. Lai arī Kubilis ir tikai piecus gadus jaunāks par savu Nacionālo teātri, viņš izskatās pēc 75 — lieliskā garīgā un fiziskā formā. Daudz lasa grāmatas, presi, nelamā jaunatni un sarunas laikā nepazaudē pavedienu. Brīnišķīgs prāts un domu gājiens ir aktierim, kurš sevi dēvē par Ir cītīgāko lasītāju un, pacēlis žurnālu ar Lembergu uz vāka, saka: «Mums ir Teterevu fonds, kas atbalsta visu, sākot no teātra, beidzot ar kaķu patversmēm, bet kur ir Lemberga fonds? Kur Šlesera fonds?» Kubilis atšķir rakstu, kur redzama shēma ar Lemberga ģimenes slēptajiem uzņēmumiem. «Kaut kas fantastisks! Vara un nauda — tās ir divas lietas, kas parāda cilvēka patieso seju.»
Nacionālā teātra simtgades pasākumā 23. februārī Kubilis būs publikā kā skatītājs, jo lūdzis viņu neaicināt uz skatuves. Savu karjeru beidza 90. gados, aizejot no teātra brīdī, kad bija ļoti pieprasīts aktieris. «Gribēju, lai atmiņā palieku ar vislabāko — Bezkaunīgajiem večiem un Hamilkāra kunga lomu. Brīžam domāju, ka varbūt vajadzēja vēl vienu lomu nospēlēt, bet labs darbs, kas padarīts. Vistrakākais ir uz skatuves palikt garlaicīgam. Aizgāju, jo negribēju piedzīvot tādu brīdi,» atzīst pieredzējušais aktieris. Pirmos divus gadus bez teātra bijis grūti, tikai aktieris to neizrādīja. Kubilis bija tik mīlēts aktieris, ka kioskos tika pārdotas pat viņa fotogrāfijas. «Man grūti izstāstīt, ko nozīmē 50 gadi uz skatuves: izdzīvot un pārdzīvot visas dzīves, negulētās naktis un vēl to stresu, ka jāiet simtiem cilvēku priekšā, taču nav kontakta ar partneri, nesanāk, kā režisors grib.» Aktieris prāto, ka tā īsti nav cietis no kritikas, lai arī bija lomas, ko varētu nospēlēt labāk. «Es esmu drusku lutināts. Visu dzīvi,» viņš smaida.
Kubilis ir izvēlīgs skatītājs, uz Nacionālo teātri, protams, dodas biežāk. Priecīgs redzēt talantīgus jaunos aktierus un viņu panākumus. «Uz Latvijas teātra nākotni es raugos optimistiski,» viņš saka. No pēdējām redzētajām izrādēm par labām viņš dēvē Pūt, vējiņi! un Salome. Pirmā atstājusi spēcīgu emocionālu vēstījumu kā labs ansambļa kopdarbs, taču Salomē iepriecināja «lielā aktieru atdeve, tikai vēlētos, lai režisors būtu viņiem vairāk palīdzējis». No Aktieru zāles izrādēm īpaši patikušas Ezeriņš un Antigone ar Gundara Grasberga un Maijas Doveikas tēlojumu. Varot redzēt, ka aktrisei ir dziļums un liela dzīves emocionālā bagāža, ar ko var «pabarot» lomu. «Reiz es biju mākslas muzejā, no paša rīta. Skatos — tādā pustumsiņā Doveika stāv pie Purvīša gleznas. Vēro. Laikam prasījās kāds iespaids.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.