Sarunu Jānis sāk ar vārdiem «es tūlīt pārģērbšos». Līdzi viņam ir krekls ar uzrakstu «101 daina» — tā sauc paša veidoto projektu. Ikdienā Jānis tērpjas uzvalkā un pie žaketes atloka zeltā spīd Mercedes-Benz piespraude: Dambītis Domeniksā atbild par VIP klientiem.
Jau sešpadsmito gadu viņš kūrē arī Kolkasraga tēlu: 2006. gadā organizēja foto un mūzikas albuma Zaļš. Balts. Zils izdošanu par līvu kultūru. Tuvojoties dalailamas vizītei Rīgā 2011. gadā, Dambīti uzaicināja izveidot viņa svētībai kādu latvisku dāvanu. Jānis nolēma, ka vajadzētu dalailamu iepazīstināt ar dainām, jo tajās ir latviskā dzīves gudrība un vērtības tuvas budismam. Ķērās pie to tulkošanas.
Kad dalailamas vizīte bija galā, Jāņa prātu dainas neatlaida. «Ja jau esmu latvietis, man jāizlasa visas dainas. Ik sestdienu, gadus trīs, kopā ar dēlu gājām uz bibliotēku,» Dambītis stāsta, ka no vairāk nekā 200 000 dainu atlasīja tās, kurās saskatīja sev būtiskas vērtības: lietu kārtību, satikšanos, dzimšanu, dzīvi, nāvi. Pavisam 275 dainas. Gribējās tās laist tautās, tāpēc Dambītis aprunājās ar reklāmistu Ēriku Stendzenieku, kuram ir lauki Kolkā. Kopīgi saprata, kā ideja izskatīsies un dzīvos. Ēriks piespēlēja kolēģi Kārli Vilīti, kurš kopš 2017. gada decembra kopā ar Jāni darbojās tā: atrada cilvēku, piedāvāja izvēlēties kādu dainu, iemācīties no galvas un norunāt. Pavisam 102 cilvēki noskaitīja 105 dainas. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga piekrita to izdarīt Krišjāņa Barona muzejā. Pa dainai rīmē arī Guna Zariņa, Knuts Skujenieks, El Mars, Jānis Erenštreits, Agris Daņiļevičs, Jānis Skutelis, Egons Reiters, Renārs Kaupers. Rakstnieks Reinis Runcis ierunāja paša izdomātu dainu. Raimonds Tiguls pārsteidza ar dainas izvērstu versiju.
Draugs Artūrs Dombrovskis to visu samontēja, izveidojot 18 minūšu video. «Viss notika pilnīgi bez samaksas, tikai ar entuziasmu,» saka Dambītis. Filmiņu var redzēt gan Facebook, gan YouTube.
«Dainās ir iekodēts tāds gaišums, dzīves gudrība un labestība! Saskaroties ar tām, tas rezonē cilvēkā. Es gribētu, lai mēs vairāk daudzinām dainas,» — tā Dambītis. Aicināts noskaitīt pirmo dainu, kas nāk prātā, viņš vienā elpas vilcienā norauj divas: «Visur man saule spīd, kad saulīt uzlēkusi, visur man labi ļaudis, kad es pati laba biju.» «Nerunāt nerunāju, kad nav laba valodiņa, kad nebija mīļi vārdi, kad nav gudrs padomiņš.»
Pagaidām nav neviena komentāra