Gatis Geida, skursteņslaucītājs • IR.lv

Gatis Geida, skursteņslaucītājs

Lai kur es ietu, mans skatiens vienmēr būs vērsts uz augšu, uz jumtiem, saka skursteņslauķis Gatis Geida. Foto — Reinis Inkēns
Marija Leskavniece

Visi skursteņslauķi ir pļāpīgi, ar starojošu smaidu saka Gatis. Darbs to prasa, jo cilvēki, kas ikdienā jāsatiek, ir visdažādākie. Gadījies, ka, klauvējot pie svešām durvīm, atver vīrs ar koka nūju. Tomēr daudz biežāk cienā ar kafiju un nereti piedāvā arī ko stiprāku. «Tad gan saku, ka vairs nav tie laiki,» viņš smejas. Profesijai nenoliedzami piemīt nedaudz vēsturiska šarma. Cilvēki joprojām cenšas paberzēt viņa mundiera zelta pogas un reizēm arī iemet kabatā kādu monētu. Veiksmei.

Gatis sāka mācīties par skursteņslauķi pirms vairāk nekā desmit gadiem, laba drauga aicināts. Šo amatu var apgūt tikai pie meistara, tāpēc tas bieži tiek mantots vai iemācīts, ja meistars ir tuvs draugs. «Viņš man teica — ko tu mokies dzīvē? Ja gribi kaut ko mainīt, es tev iemācīšu labu amatu!» Vienīgais, ko draugs pavaicāja, vai nav baiļu no augstuma. Neesot. Tā Ingus Salenieks kļuva par viņa meistaru.

Pirmos trīs gadus jaunais skursteņslauķis var strādāt tikai kopā ar meistaru, pēc tam jākārto kvalifikācijas eksāmens un jāraksta diplomdarbs. Lai kļūtu par zelli, jāpārzina krāsns uzbūve, ventilācijas sistēmas. Kad iegūts zeļļa diploms, jānostrādā vēl astoņi gadi, lai kļūtu par meistaru. Latvijā ir tikai 34 šī amata meistari un 38 zeļļi. Daudzviet arī ēkās, kur sen jau ierīkota centrālapkure, joprojām ir krāsnis un kamīni. Skursteņslauķi jāsauc arī tad, kad jātīra ventilācijas sistēma vai apkures iekārtas jānodod ekspluatācijā. Tāpēc arī, attīstoties dažādām apkures tehnoloģijām, darba apjoms skursteņslauķiem nesarūk. Drīzāk pieaug, jo jauno ir aizvien mazāk. Amats ir fiziski smags. Netīrs. «Skursteņslauķa darbs lielākoties sākas nevis uz jumta, bet pagrabā, kur ierīkota apkures sistēma. Retajam tā ir gaiši izgaismota telpa.» Savukārt jumti ziemā ir slideni, gadās, ka pa tiem jāpārvietojas gandrīz vai rāpus, lai noturētos. Daudzi pamēģina, bet pēc dažiem mēnešiem saprot, ka gribas ko vieglāku.

Latvijā iegūtais diploms derīgs visā Eiropā. Arī Gatim bijis piedāvājums strādāt Norvēģijā, bet viņš atteicies valodas dēļ. Un arī tāpēc, ka doties prom no Latvijas nav gribējis. «Neticiet skursteņslauķim, kurš saka, ka nevar nopelnīt. Ja strādā, tad var!» Viņš pats strādā visā Latvijā, reiz braucis tīrīt sarežģītu krāsni pat uz Dagdu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu