Saldākai dzīvei

SIA Tarte īpašniece Zane Oja. Foto — Edmunds Brencis
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Jau otro gadu Jelgavā veiksmīgi vadot saldumu studiju Tarte, Zane Oja ir pierādījusi — arī novados kafejnīcas var kļūt par pelnošu biznesu. Vislielākais pārbaudījums bija negaidītā popularitāte jau pirmajās dienās, kad kūciņas tika izgrābtas, vēl neaiznestas līdz letei

Katrā lielākā Latvijas pilsētā ir kāda kafejnīca, kuras dēļ pat rīdzinieki ir gatavi mērot garu ceļu: Boulangerie Liepājā, Goldingen Room Kuldīgā, Jāņoga Cēsīs. Jelgavā par tādu ir kļuvusi maza konditoreja Tarte. Tā atrodas necilā vietā, bet — kas par kūkām, desertiem un kanēļmaizītēm! Tās ir slavējusi Anna Panna jeb Anna Birmane, pēc Mārtiņa Rītiņa ieteikuma te tapa 80. dzimšanas dienas torte eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Visparastākajā darba dienā kafejnīcā gandrīz nemitīgi ir rosība. Kāda jelgavniece te ienāk, lai paņemtu savu dienišķo kafiju, pusdieno ģimnāzistes un tērgā ģimenes ar bērniem. Bet vēl pirms trim gadiem šajā vietā lauksaimniecības augstskolas dienesta viesnīcas telpās bija nolaists gaļas veikals. Tarti 2016. gadā izveidoja divas jelgavnieces, kuras tolaik bija aizrāvušās ar mandeļu bezē cepumiņu un citu našķu gatavošanu. Līdz pat šai dienai uzņēmumu vada viena no viņām — Zane Oja, kurai negaršo saldumi.

Mandeļu bezē bums

Kādreiz Zanes ikdiena nekādi nebija saistīta ar smalkmaizīšu smaržu. Lauksaimniecības universitātē ieguvusi ekonomista izglītību, viņa strādāja laikrakstā Zemgales Ziņas, bet pēc tam 15 gadus savu ikdienu veltīja Eiropas fondu projektiem.

Pēdējā darbavieta — VASAB jeb sekretariāts programmas Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai īstenošanai. «Bet neredzēju jēgu savam darbam,» saka Zane. Projektu vadībā viņa ieguvusi skarbu secinājumu, ka iespēja tikt pie milzu naudas tikai labi uzrakstīta projekta dēļ nelabvēlīgi ietekmē daudzu izpratni par naudas izlietojumu. Ja nauda būtu nopelnīta grūtā darbā, iespējams, to izmantotu atbildīgāk.

Lai atpūstos pēc darba, Zane nolēma iemācīties pagatavot mandeļu bezē cepumus. «Vienreiz pamēģināju, un man nesanāca. Iegāju azartā. Iztērēju kilogramiem mandeļu miltu, līdz aizgāju uz mandeļu bezē gatavošanas kursiem,» stāsta Zane. Nodarbības pamudinājušas uz konditorejas mākslu palūkoties mazliet citādi nekā iepriekš, kad tā asociējās ar biskvītu, sviesta krēmu un brūkleņu ievārījumu. Kad iemācījās cept mandeļu cepumus, pievērsās zefīriem.

«Tad viena draudzene man pasūtīja saldumus, vēl kāds pasūtīja, un tad vēl. Bet man nepatīk kaut ko darīt it kā paslepus,» stāsta Zane. Tāpēc viņa aizgāja no darba un kopā ar konditori, kura arī pieņēma pasūtījumus našķu gatavošanai, nolēma dibināt savu uzņēmumu. 2016. gada janvārī, kad tika nodibināta Tarte, bija doma izveidot studiju, kur cept, pieņemt pasūtījumus un izsniegt saldumus. «Nekādu ambīciju!» saka Zane.

Kā jau profesionāla projektu vadītāja, Zane uzrakstīja projektu, lai valsts finanšu institūcijā Altum saņemtu starta aizdevumu biznesa sākšanai. Iegūtie 14 300 eiro ļāva iegādāties virtuves iekārtas un aprīkojumu. Vienā no Latvijas Lauksaimniecības universitātes dienesta viesnīcām atbrīvojās tirdzniecības vieta, un Zane ar kolēģi izsolē ieguva to. «Kad martā pirmo reizi te ienācām, viss bija tik drausmīgi, ka domāju — nekā jēdzīga nebūs,» atceras Zane. Tā kā remontam naudas nebija, pusgada garumā to atjaunoja un iekārtoja Zanes draugs, kurš ir galdnieks. «Laikam tāpēc apprecēju viņu,» Zane smejas. «Ozolkoks ir no mana vīra tēva īpašumiem, no tā vīrs uztaisīja letes — izskatās tik dārgas kā buržujiem. Humpalās par 30 eiro gabalā nopirkām dīvāniņus, ko paši apvilkām ar jaunu audumu,» atceras Zane.

Vasarā remonts bija pabeigts, virtuve iekārtota, un 15. augustā Tarte bez jebkādas reklāmas atvēra durvis. Un tad sākās!

Izpirka tukšu divās stundās

«Visu, ko mēs nedēļu bijām cepušas, lai pārdotu divās pirmajās dienās, izpirka divās stundās,» stāsta Zane. «Atceros — iznesu dēli ar svaigi pagatavotiem glazūrkēksiņiem, un, kamēr aizgāju līdz letei, pircēji pa diviem vien tos noņēma no dēļa. Sirreāla sajūta kā filmā. Citiem jauniem uzņēmumiem pirmais pārbaudījums ir neveiksmes, mums — veiksme. Jo mēs nespējām saražot atbilstoši pieprasījumam, kas turpināja augt.» Pirmajā nedēļā vīrs stāvējis aiz letes kā pārdevējs, līdz teicis, ka viņam laiks atgriezties galdniecībā. «Kādā brīdī aiz uztraukumiem nometu zemē kasti ar piecdesmit mandeļu bezē, visi sabirza drupačās. Tad es sapratu — stop! — mums jāizguļas.» Aiztaisīja Tarti ciet un sāka meklēt cilvēkus, kas palīdz virtuvē un pārdod saldumus.

Zane toreiz bija meitas gaidībās, bet strādāja pa 16—18 stundām diennaktī, lielākoties stāvot uz kājām. Novembrī, vēl dienu pirms dzemdībām, bija Tartē un drīz pēc tam, kad bērns ieradās pasaulē, atkal atgriezās. «Mēs nemācējām saplānot, cik daudz izejvielu saldumu gatavošanai vajag. Tagad mums visas piegādes ir saplānotas nedēļai, divām uz priekšu. Bet toreiz bija dienas, kad pa desmit reizēm braucām uz veikalu vēl kaut kam pakaļ.» Diemžēl Zanes un viņas biznesa partneres ceļi šķīrās. Pēc Zanes vārdiem, abu attiecības neizturēja tos pārbaudījumus, kas radās uzņēmuma pirmajos mēnešos.

Kopš paša sākuma Tartē ir bijusi principiāla nostāja izmantot tikai labākās, tātad arī dārgākās izejvielas, turklāt Zane ir kategoriski pret ķīmiskajām krāsvielām. «Pēc manas pārliecības, pasniegt bērnam jūraszilu kūku ir noziegums,» viņa saka. Laiks pierādīja, ka augstās prasības ir tās, ar ko Tartes saldumi atšķiras no citiem. «Mandeļu bezē kļūst zaļi no mačas zaļās tējas pulvera, ko pasūtu Japānā, jo tikai no turienes vestā tēja dod tik spilgtu krāsu. Sarkano dod biešu pulveris,» viņa stāsta. «Mēs izmantojam tikai sviestu, nekad — margarīnu. Es varu iepazīstināt cilvēkus ar, manuprāt, pasaulē labāko Valrhona šokolādi. Vaniļas eklēra krēma sastāvā tiešām ir Taiti vaniļa — viena pāksts maksā vairāk nekā septiņus eiro. Bet tikai tā dod īstu vaniļas garšu.»

Aiz pārliecības, ka labu mantu ļaudis atradīs un novērtēs, Zane nereklamē Tarti. Viņa arī atteicās savu produkciju par velti dot kādai pazīstamai ēdienu apskatniecei. «Ja ir slikti, lai raksta, bet negribu, ka manus saldumus liela tāpēc, ka esmu tos devusi par velti,» saka Zane. Taču ir notikums, ar ko viņa atļaujas palepoties: «Mums bija iespēja Vairai Vīķei-Freibergai pagatavot 80. dzimšanas dienas kūku!» Par to liecina ierāmēts foto ar eksprezidentes rakstītiem paldies vārdiem. Tā esot bijusi no šokolādes biskvīta ar kafiju, riekstu krēmu un karameli. Viesiem garšojusi.

Kā pagatavot katru no kārumiem — to bieži izdomā Zane. Kad recepte izdodas, saldumus kafejnīcai gatavo piecas konditores. «Ņēmām praktikantus un mācījām strādāt pēc mūsu standartiem. Atnāca arī divas konditores ar pieredzi, un augstu novērtēju viņu spējas nolika malā visu, ko zinājušas, lai pie mums strādātu citādi,» saka Zane.

Vieta, kur izjust prieku

Pirmā pusgada pieredze, kad trīs Tartes darbinieki strādāja līdz pārgurumam, Zanei kā mazā uzņēmuma īpašniecei iemācīja vienu lietu — cilvēkus nedrīkst pārstrādināt. Tikai tad, ja konditorēm, pārdevējām, trauku mazgātājai un arī apkopējai patiks nākt uz darbu, viņas strādās mierīgi un sirsnīgi. Kūkas būs garšīgas, un kafija tiks pagatavota tieši tā, kā pircējiem tīk. Pasūtītājiem, kuri pieprasa saldumus vairāk vai agrāk, nekā iespējams, un iesaka Tartes darbiniekiem pastrādāt kādu stundiņu ilgāk, Zane var atbildēt visai strikti. «Klients ir pelnījis vislabāko, bet ne vienmēr viņam ir taisnība,» viņa pasaka un tad apķeras, ka tas izklausās ķecerīgi. «Bet man ir jāzina, kā strādāt, lai tas, ko es pārdodu, ir vislabākais un svaigākais. Tāpēc arī zinu, kad nevaram pieņemt pasūtījumu, jo vai nu tas ir pāri mūsu spēkiem, vai neatbilst mūsu principiem. Tiklīdz tos pārkāp, zaudē savu būtību,» skaidro Zane. Tieši tāpēc viņa arī atteikusies no domas taisīt Tartei filiāles citās pilsētās. Visur kvalitāti nebūtu iespējams izkontrolēt, tātad saldumi zaudētu izcilo garšu.

Starp 11 Zanes darbiniekiem ir arī kāda sieviete ar īpašām vajadzībām. Sākumā Mārīte strādāja kā praktikante no Jūrmalas profesionālās vidusskolas. «Kad viņa trīs mēnešus bija nostrādājusi, sapratu, ka mums viņa ir vajadzīga. Gribētu ticēt, ka viņa mūs padara nedaudz saprotošākus pret citādiem cilvēkiem,» saka Zane. Nu jau Mārīte strādā Tartes kafejnīcas virtuvē vairāk nekā gadu.

No pirmās dienas Tarte ir kafejnīca, kurā ūdens ir par brīvu. «Man nav iebildumu, ja kāds ienāk tikai padzerties ūdeni un ieiet tualetē. Lūdzu! Man šķiet negodīgi kāst naudu par katru lietu. Rudenī dārzā bija daudz ābolu, tāpēc kafejnīcā stāvēja bļoda ar āboliem, lai cilvēki var cienāties,» stāsta Zane. Laika gaitā mazā kafejnīca izveidojusies par vietu, kur jelgavnieki ienāk satikties ar draugiem, palutināt bērnus ar saldumiem vai atvilkt elpu. Te plauktos ir labi žurnāli, konditorejas grāmatas, šaha galdiņš un rotaļlietas mazākajiem. Pastāvīgie klienti, kurus Tartes meitenes pazīst pēc sejas, bieži vien bez taujāšanas saņem kāroto, bet Ziemassvētkos — mazas dāvanas. Kafejnīcā izveidojusies tradīcija apdāvināties. «Mūsu klienti mums nes dāvanas! Lūk, tas ir kaut kas,» iesmejas Zane, viegli ar delnu uzsitot pa lepno ozolkoka leti.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Darbinieki, kuri ir radījuši ģimenisku sajūtu. Tarte ir tie cilvēki, kuri šeit strādā.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Nepareizas uzglabāšanas dēļ izmesti 1000 mandeļu bezē cepumu. Par to, ka nav kaut kas kārtībā, pavēstīja kāds klients. Pagaršoju un sapratu — tiešām, tie ir pārkaltuši. Tā bija izšķiršanās, kas ir svarīgāks — nauda vai kvalitāte? Nebija vienkārši visu izmest, bet mandeļu bezē ir jābūt tādam, kādam tam ir jābūt.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Neklausīties tajos, kas saka: «Tev nesanāks!» Vienīgā atšķirība starp mani un kādu, kam neveicās, — neklausījos skeptiķos un īgņās. Un nevajag kopēt to, ko jau izdarījis kāds cits. Tas ir ne tikai negodīgi un bez cieņas pret idejas autoru, tas ir arī neizdevīgi. Bizness nebūs veiksmīgs vienkārši tāpēc, ka dvēseli nevar nokopēt.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu