fbpx

Mūsu Šveiks

Gunārs Placēns. Zīmējums—Ernests Kļaviņš
Zane Radzobe
Print Friendly, PDF & Email

Spēlmaņu nakts mūža balvas laureāts Gunārs Placēns (91) stāsta, ka teātrī viņu sasmīdināt ir gandrīz neiespējami un komēdija ir jāspēlē daudz nopietnāk par traģēdiju

Ar aktieri Gunāru Placēnu satiekamies Dailes teātra darbinieku kafejnīcā, un sarunāt tikšanās laiku, izrādās, nemaz nav tik vienkārši. Interviju grafiks viņam pašlaik spraigs, turklāt vecākais Latvijā spēlējošais vīrieškārtas aktieris, kā viņš pats sevi lepni dēvē, no rīta apmeklējis ārstu. Visu mūžu uz skatuves kāpis kaut vai ar plaušu karsoni, viņa dēļ neesot atcelta neviena izrāde, tad nu beidzot jāpārbaudās, Placēns smejas un no pusdienām atsakās: pēc dabas esot mazēdājs, ceļoties ne ātrāk par divpadsmitiem (mēs tiekamies rīta pusē), gulēt ejot krietni pēc pusnakts. Darbs teātrī mūža garumā atstājis ietekmi arī uz aktiera dzīvesstilu. Piektdien, 23. novembrī, Latvijas teātris un skatītāji Placēnam par to teiks paldies — viņam piešķirta Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu