Tiesa atceļ Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala celtniecībai 17

Jelgavas pils un tilts pār Lielupi. Foto: Kaspars Nordens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala “Depo” būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala “Depo” būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatēja pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Tiesa neguva pārliecību, ka plānotā lielveikala būve pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatīja, ka lielveikala izceltā fasādes arhitektūra radīs pretēju efektu, nepamatoti konkurejot ar unikālu kultūras mantojuma objektu – Jelgavas pili un parku -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Tiesa arī secināja, ka būvprojekts tā minimālajā sastāvā neatbilda izvirzītajai prasībai – ēkas būvapjoms veidojams ar dažādu stāvu augstumu. Tāpat tiesa konstatēja, ka būvniecībā vienlaidus tiks izmantoti “sendviča” tipa paneļi, lai gan saistošajos noteikumos teikts, ka būvniecībā konkrētajā vietā nav pieļaujama šādu paneļu izmantošana vienlaidus.

Tāpēc tiesa apmierināja pieteicēju pieteikumus un atcēla SIA “Auras centrs” izsniegto būvatļauju “Depo” būvniecībai. Tiesas spriedumu varēs pārsūdzēt mēneša laikā.

Iepriekš, izskatot lietu, tika uzklausīti prasītāju un atbildētāja argumenti, kā arī speciālistu skaidrojumi. Vislielākās diskusijas raisīja lokālplānojumā minētais termins “reprezentatīva celtne”, ko katra puse skaidroja citādi. Pēc prasītāju domām, Lielupes krastā būtu jāatrodas celtnei, kas reprezentē visu pilsētu, savukārt atbildētāja – Jelgavas pilsētas dome – norādīja, ka tas attiecināms tikai uz konkrēto zemes gabalu. “Vēlos norādīt, ka būvatļauja tika izsniegta, pamatojoties uz tajā brīdī spēkā esošo regulējumi, tādēļ ir nekorekti, ka prasītāju puse tiesā piesauc dokumentus, kuri tapuši pēc tam,” viedokli pauda Jelgavas pilsētas Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe.

Dzalbe uzsvēra, ka izsniegtā būvatļauja neparedz būvniecības sākumu, bet tikai “zaļo gaismu” projekta izstrādei, kas pēc tam tiks vērtēts un analizēts, vai tas atbilst lokālplānojumam un citiem normatīvajiem dokumentiem.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji par iecerēto veikala būvniecību Lielupes krastā skaidroja, ka vieta izvēlēta nepareizi un nav savienojama ar Jelgavas pils tuvumu.

“Auras centra” pārstāvis Henrihs Damroze tiesā uzsvēra, ka, iegādājoties zemes īpašumu Lielupes krastā, tika vērtēti visi aspekti un likuma normas. Arī tas, ka kultūrvēsturiskajam piemineklim – Jelgavas pilij – ir noteikta 100 metru aizsargjosla, kas beidzas Lielupes vidū. “Nezinu, kāpēc vairāk nekā desmit gadu laikā ne pieminekļus aizsargājoša institūcija, ne pašvaldība nav noteikusi individuālās aizsargjoslas, taču tas nedod tiesības šobrīd manipulēt ar viedokli, ka būvējamais objekts aizsegs skatu, bojās vidi vai tamlīdzīgi,” sacīja Damroze.

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pārstāvis nevēlējās komentēt, vai iecerētais “Depo” projekts ir vērtējams kā reprezentatīva celtne, uzsverot, ka viss risināms vienojoties. “Priekš “Depo” šis arī ir reprezentatīvs objekts, salīdzinājumā ar citiem veikaliem. Un, kādēļ gan veikals nevar būt reprezentatīvs objekts? Ir bijuši vairāki veikali, kas saņēmuši arhitektūras balvas,” norādīja eksperts.

Pēc tiesas sēdes Damroze aģentūrai LETA atzina, ka zemes īpašnieks pie jebkura tiesas iznākuma no “Depo” būvniecības projekta atteikties negrasās. “Ja spriedumi visās instancēs būs negatīvi, meklēsim projektam citu vizuālo izskatu, taču šobrīd gan pozitīvam, gan negatīvam tiesas spriedumam ir līdzvērtīgas iespējas – es teiktu – 50 pret 50,” piebilda Damroze. Tiesvedības dēļ projekta īstenotāji katru mēnesi cieš vairākus desmitus tūkstošu eiro zaudējumu, taču no cīņas atteikties negrasās.

Tāpat Damroze norādīja, ka LAS pausto viedokli vērtē ļoti pozitīvi, jo arī veikals varot būs reprezentatīva celtne, it īpaši tāds kā Jelgavā iecerētais “Depo”, kurā plānots izmantot kvalitatīvus materiālus, un kurš būšot trīsreiz dārgāks būvniecības izmaksu ziņā, salīdzinot ar citiem “Depo”.

Gan Administratīvā rajona tiesa Jelgavā, gan Administratīvā apgabaltiesa, izskatot “Auras centra” blakussūdzību, neatjaunoja būvatļauju veikala “Depo” būvniecībai Jelgavā, Cukura ielā. Tā kā domes lēmums ir apstrīdēts, lielveikala būvatļauja ir apturēta.

Komentāri (17)

J.šveiks 23.10.2018. 09.08

kurš idiots bija ierosinājis depo būvniecību pilsētas vēsturiskjā centrā , šitiem būvmateriālu šķūņiem vieta uz robežas . kā nekā lielgabarīta kravas transportam ar jāpiebrauc, toties Liepājas pērkamie atļāvuši būvi no sendviču paneļiem Liepājas pludmalē , izskatās pa smuko

+5
0
Atbildēt

0

SegelfossBy 23.10.2018. 10.35

Izlasot Depo pārstāvja Damrozes agresīvo nostāju, sapratu, ka Depo nekad mūžā savu kāju nesperšu, un tāpat šo “veikalu” aicināšu ignorēt visus savus draugus un ģimenes locekļus.

+3
0
Atbildēt

0

jurists 23.10.2018. 14.53

Vēl jāpiebilst, ka “reprezentatīva celtne” netālu no Rasterelli pils (!) būtu, piemēram, koncertzāle, muzejs, teātris, kaut vai 5-7* viesnīca, nevis būvmateriālu veikals ar noliktavām.

+4
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu