Pēc ilgstošām debatēm un sabiedrības aktīvas iesaistes Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas nozīmē, ka otrajā pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus varēs mantot. Tā ir lieliska ziņa visiem pensiju otrā līmeņa krājējiem – šobrīd mūsu ir jau teju 1,28 miljoni. Šī ir arī laba ziņa nodokļu maksātājiem – iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā. Tā sakot, pie manas ģimenes reiz atgriežas kapitāls, ko pats esmu krājis.

Jāuzsver – katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim iespējām, kas stātos spēkā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmkārt, mums būs iespējams atstāt uzkrāto kapitālu valsts pensiju budžetā, un šādā gadījumā uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad palielināsies tā naudas summa, ko apgādnieka zaudējuma gadījumā saņem tuvinieki (apgādājamie). Faktiski tā ir līdzšinējā kārtība, kas būs spēkā vēl līdz 2020. gada sākumam, kad pilnā apmērā stāsies spēkā Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā (līdz tam vēl taps attiecīgi Ministru kabineta noteikumi). Šī kārtība paliks spēkā arī attiecībā uz tiem, kuri par savu izvēli nebūs paziņojuši.

Otrkārt, mēs varēsim savu uzkrāto kapitālu pievienot kāda cita otrā pensiju līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka kāds no mūsu ģimenes locekļiem vai tuviem cilvēkiem, sasniedzot pensijas vecumu, saņems lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais.

Treškārt, mēs varēsim izvēlēties savu uzkrāto kapitālu nodot mantojumā parastajā mantošanas kārtībā, ko regulē Civillikums. Pašlaik gan nav skaidrs, taču jārēķinās, ka šādā gadījumā var būt jāveic kāda papildus nodokļa nomaksa.

Tas, kādā veidā par savu izvēli mums būs jāpaziņo, kā arī citas likuma grozījumu piemērošanas nianses, vēl atsevišķi noteiks valdība.

Paredzēts, ka mums būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Likuma izmaiņas arī paredz noteikt minimālo pensijas kapitāla apmēru, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu, un plānots, ka tas būs 35% apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (patlaban vispārējais pabalsts ir 64 eiro mēnesī).

Iespēja izraudzīties kādu no trim minētajām iespējām ir taisnīga valsts attieksme pret godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Otrajā pensiju līmenī uzkrātie līdzekļi (atšķirībā no obligātajām iemaksām pensiju pirmā līmenī) ir uzskatāmi par katra cilvēka paša uzkrātu īpašumu, tāpēc iespēja to mantot ir godīga. Turklāt likuma izmaiņas varētu būt vēl viens arguments pelēkajā zonā strādājošajiem apsvērt savas iespējas un “aplokšņu algu” saņēmējiem apdomāties, jo tie savai nākotnes pensijai nekrāj un līdz ar to – nekādu atbalstu savām ģimenēm nenodrošina. Priekšlaicīgas nāves gadījumā, papildus zaudējuma sāpēm, finansiāls slogs parasti gulstas uz palicējiem. Mantojot aizgājēja pensiju, pārējiem ģimenes locekļiem ir iespējams atvieglot vismaz šo – kaut tobrīd šķietami nebūtisko – ikdienas daļu.

Autors ir Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs