Simtgades diriģenti • IR.lv

Simtgades diriģenti

No kreisās: Jānis Erenštreits, Līga Celma–Kursiete, Mārtiņš Klišāns un Kaspars Ādamsons. Foto — Reinis Hofmanis
Marija Leščinska

Kuras dziesmas spēj dziļi saviļņot tos, kas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku repertuāru pārzina vislabāk

Jānis Erenštreits,
Goda virsdiriģents

Svētkus gaidu ar nepacietību, jo man uzticēts godpilns pienākums — diriģēt valsts himnu, — saka Dziesmu svētku Goda virsdiriģents Jānis Erenštreits. «Ir vērts atgādināt tās vēsturi. Baumaņu Kārlis (1835—1905), Pēterpils Smoļnija institūta skolotājs, Rīgas Latviešu biedrībai piesūtīja trīs dziesmas, no kurām divas — Tēvijas dziesma un Daugavas zvejnieku dziesma — tika nodziedātas I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laicīgajā koncertā 1873. gada vasarā. Dziesmu Dievs, svētī Latviju kopkora repertuārā neuzņēma, bet tā debitēja svētku atklāšanas aktā. Šo lūgšanu izpildīja Baltijas skolotāju semināra jaunekļi sava vecākā biedra — dundadznieka Jāņa Dreiberģa (1854—1932) vadībā. Tātad Latvijas simtgades Dziesmu svētkos mūsu himna piedzīvos savu 145. jubileju! Centīšos panākt, lai himna skanētu izjusti cēli, labskanīgi un moži.»

25 gadus Jānis Erenštreits bija Emīla Dārziņa mūzikas skolas zēnu kora vadītājs, izaudzinājis vairākas kormūzikas paaudzes. Pēc neatkarības atjaunošanas viņa neatlaidīgie centieni ļāva dibināt Rīgas Doma kora skolu. «Arī šajos Dziesmu karos galvenās balvas sadalīja mani audzēkņi,» diriģents saviļņoti atzīst, stāvot uz Mežaparka estrādes kāpnēm.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu