Partiju kases īsi pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda šoreiz ir tukšākas nekā pirms četriem gadiem, kad notika Eiropas Parlamenta (EP) un 12. Saeimas vēlēšanas. 2014. gada maijā partijas ziedojumos kopumā bija saņēmušas 1 484 889 eiro, tagad šīs summas apmērs sarucis līdz 594 434 eiro, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) pirms četriem gadiem bija saziedoti 270 299 eiro, tagad 198 878 eiro. “Vienotība” 2014. gadā ziedojumos bija saņēmusi 380 800 eiro, tagad – piecas reizes mazāk jeb 74 920 eiro. Bet trešajam koalīcijas partnerim – Nacionālajai apvienībai – ziedojumi sarukuši par aptuveni trešdaļu, proti, no 66 497 eiro līdz nepilniem 23 710 eiro. Uz pusi mazāk ziedojumos saņēmusi “Saskaņa”, proti, pirms četriem gadiem tai bija saziedoti 232 048 eiro, bet tagad – 115 507 eiro. Vienlaikus politiskais spēks biedra naudās iekasējis ap 90 000 eiro, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik tas piesaistījis ziedojumos.
Tukšākas kases noteikti ietekmēs politiskās kampaņas, prognozē partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups. „Efekts būs diezgan liels negatīvā ziņā, no tāda kampaņu jaudas viedokļa kopumā. Tā ka vēlētājs nu galīgi var nebīties, ka viņu “nomasēs” ar politiskām reklāmām.” Savukārt politoloģe, “Providus” pētniece Iveta Kažoka vērš uzmanību, ka partijas kampaņas mēdz finansēt arī uz parāda. “Tajā brīdī, kad partijas ieraudzīs, ka priekšvēlēšanu cīņa varbūt ir aktīvāka, nekā sākotnēji šķitis, iespējams, ka mēs redzēsim masīvas kampaņas par spīti tam, ka priekšvēlēšanu ziedojumu datu bāzē nekas par to neliecināja.”
Tieši tagad Saeimas vēlēšanu kampaņa sāk uzņemt apgriezienus. Politoloģe Kažoka kā galveno iemeslu partiju vēlmei kampaņu sākt jau tagad min reklāmas pievilcīgās cenas, kas ir zemākas nekā pirms vēlēšanām. Un partijām patlaban ir lielākas izredzes tikt pamanītām, jo vēl nav sākusies “drūzmēšanās”, tāpēc ir mazāks risks, ka konkurenti tās var “pārtrumpot”. ” Jaunām partijām it sevišķi tāda ātrāka kampaņa ir likumsakarīga gan naudas taupīšanas nolūkos, gan vienkārši tādēļ, lai tās vispār kāds pamana,” norāda Kažoka.
Pirmie kampaņu jau pirms mēneša sāka partija “Progresīvie”, kas dibināta pirms gada. Gandrīz vienlaikus kampaņu sāka “Vienotība”, lai informētu, ka vēlēšanās tā startēs kopā ar vairākām reģionālajām partijām kā apvienība ar nosaukumu “Jaunā Vienotība”. Tiesa gan par vienu no “Jaunās Vienotības” “sejām” ir kļuvusi Sandra Kalniete, kura nemaz nestartēs vēlēšanās, jo ir paziņojusi par aiziešanu no politikas, kad beigsies viņas pilnvaras EP. Līdzīgi kā “Jaunā Vienotība” arī apvienība “Attīstībai/Par” ļāvusies kārdinājumam reklāmā izmantot atpazīstamas sejas, piemēram, mācītāju Juri Cālīti, lai gan vēl netiek atklāts, vai viņš būs atrodams kandidātu sarakstā.
Vēlētāju uzmanību pāris partijas piesaistījušas arī ar paziņojumiem par sabiedrisko attiecību speciālistu piesaistīšanu no ārzemēm. “Apspriežam vēlēšanu stratēģijas veidošanu ar pasaules vienu no slavenākajiem politikas stratēģiem un konsultantiem, Tonija Blēra sabiedrisko attiecību vadītāju Alisteru Kempbelu,” tā “Facebook” ierakstā vēstīja Edgars Tavars no ZZS. Tomēr „LNT Ziņu TOP 10” viņš skaidro, ka izmantojis iespēju Rīgā satikties ar “pasaules līmeņa” speciālistu, kurš ZZS kampaņā iesaistīts neesot. “Es pat nevaru iztēloties, cik tas varētu maksāt – daudz vai maz. Es pat neuzdrošinājos uzjautāt,” neslēpj Tavars.
Turpretī “Saskaņa” atradusi naudu, lai algotu politisko konsultantu Kristiānu Feriju no ASV. Viņš savulaik vadīja ietekmīgā ASV senatora Džona Makeina kampaņu, kad Makeins bija ASV prezidenta amata kandidāts. “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs šonedēļ devās atvaļinājumā, tāpēc bez atbildes palicis jautājums, cik izmaksā ASV konsultanta pakalpojumi.
Kampaņas tēriņus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāks uzraudzīt pēc nedēļas – 9. jūnijā, kad oficiāli sākas aģitācijas periods. Priekšvēlēšanu izdevumiem katrai partijai maksimāli ļauts iztērēt 533 000 eiro.
Pagaidām nav neviena komentāra