Eiropas Komisijas priekšlikums ļaus turpināt noplicināt lauku vidi 4

Rapšu lauks. Foto: Evija Trifanova, LETA
Oskars Keišs
Print Friendly, PDF & Email

Šodien Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu par gaidāmajām reformām Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020. gada. Jaunais plāns nenodrošina finansējumu dabas daudzveidības saglabāšanai, turklāt samazina vides aizsardzībai līdz šim iezīmētos līdzekļus. Jaunās politikas lielais jaunums ir daudz lielāka brīvība lēmumus pieņemt katrā dalībvalstī, bet efektīvas vides prasību ievērošanas kontroles trūkums pavērs ceļu jaunam dabai kaitīgas industriālās lauksaimniecības atbalstam.

Eiropas Komisijas solījums, ka jaunā reforma daudz plašāk risinās vides un klimata problēmas ir pārplīsis kā ziepju burbulis. Reforma visu balsta uz cerībām, ka dalībvalstis izvēlēsies atbalstīt sabiedrības intereses, nevis privātas dažu lielo lauksaimnieku intereses.

Tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka, ja vien bijusi tāda iespēja, zemkopības ministri teju visās dalībvalstīs ir krituši industriālo lielsaimnieku lobija rokās un atbalstījuši lauksaimniecības industrializāciju, nevis vidējo un mazo zemnieku ilgtspējīgu saimniekošanu. Lielāka paļaušanās uz dalībvalstīm, neprasot lielāku par šo naudu sasniegtajiem rezultātiem, nozīmē, ka dalībvalstis turpinās savstarpējo konkurenci balstīt uz pēc iespējas lielākām subsīdijām intensīvai ražošanai. Šāda pieeja jau līdz šim vedusi Eiropas Savienību strupceļā ar pārprodukciju, kvotām, iznīcinātu dabu un iznīkstošām zemnieku saimniecībām.

Piedāvātais plāns neparedz fundamentālas pārmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai stāvoklis Eiropas laukos uzlabotos. Tas drīzāk pasliktinās jau tā slikto situāciju.

  1. Tajā ignorēta lauku dabas daudzveidības samazināšanās un nav paredzēts finansējums Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 apsaimniekošanai, pie tam būtiski samazināts finansējums, kas zemniekiem būtu izmaksājams par vides prasību izpildi.
  2. Plāns neparedz nopietnu mēģinājumu pāriet uz solīto ilgtspējīgo lauksaimniecību, turklāt paver plašas iespējas dažādiem nekontrolētiem maksājumiem, kas nopietni kaitēs gan dabai, gan KLP prestižam mazo un vidējo zemnieku acīs.
  3. Tas pilnīgi ignorē nepieciešamu mainīt patēriņa paradumus, kas līdz šim noveduši pie dažādām problēmām, arī neveselīga uztura un liela pārtikas daudzuma nonākšanas atkritumos.

Piedāvātais plāns nav ņēmis vērā pašas Eiropas Komisijas rīkotās pilsoņu aptaujas rezultātus, kurā vairāk nekā 255 000 (80%) cilvēku pieprasīja radikālu reformu un pat vairākums zemnieku šajā aptaujā atzina, ka KLP pašreizējā veidolā nedara pietiekami daudz vides saglabāšanai.

Bumba patlaban ir dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pusē, kas vēl var nobalsot par labu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un nepieļaut, ka jaunā Kopējā lauksaimniecības politika iznīcina to dabas daļu, kas laukos vēl palikusi.

Valstu vadītājiem un finanšu ministriem ir laiks iestāties pret KLP naudas izšķērdēšanu un par sabiedrības, nevis industriālo lauksaimnieku saujiņas interesēm.

Kamēr Latvijā cilvēki uzskata baltos stārķus un griezes pašus par sevi saprotamus un turpina strauji dažādos veidos industrializēt lauksaimniecību, jau mūsu paaudze var pieredzēt brīdi, kad reto putnu sarakstā būs mājas strazds un lauku cīrulis, kā tas jau ir Lielbritānijā. Pirms Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem būtu īpaši rūpīgi jāseko līdzi pieņemtajiem lēmumiem, lai redzētu, kurai partijai patiešām rūp Latvijas daba un kura “zaļumu” izmanto tikai kā saukli vēlētāju apmuļķošanai.

 

Autors ir Dr. Oskars Keišs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības naktsputnu monitoringa lauksaimniecības zemēs vadītājs

Komentāri (4)

Pandora 02.06.2018. 22.14

Vienmēr jau kāds balso par Padomes lēmumu. Speciāli vizinās uz slikto Briseli. Bet, ja laikus sarunātu ar baltiešiem un dažiem slāviem… lēmumam nebūtu vairākuma. Brisele taču nav Maskava. Diemžel vējoņi un kompānija tā uzskata un ir laimīgi to iepotēt tautai.

+2
0
Atbildēt

0

Drosma 02.06.2018. 18.43

šobrīd notiek 6.lielā sugu izmiršana un te ir labs raidījums vācu valodā – kā tas notiek, kāpēc , ko tas nozīmē mums vai precīzāk – ko tas nozīmēs mums – cilvēkiem – nākotnē

https://www.youtube.com/watch?v=J9IbJly_k_A

+3
-3
Atbildēt

0

Drosma 02.06.2018. 16.21

Ja Brisele kaut ko uzspiež – piemēram, datu regulu – slikti, es saku – ka īstenībā tā regula ir sātana pirksts, bet ja neuzspiež – atkal slikti.
Manuprāt, datu regulas pirmais efekts ir sabiedrības tālāka personīgā – cilvēciskā atsvešināšanās, sabiedrības un valsts varas atsvešināšanās – līdz ar to valsts pašas organizētās korupcijas un noziedzibas !!! – pieaugums utt.

Bet par vidi – es domāju, ka ir pamats uztraukumam. Tas, ka pie varas esošie ZZS bandīti – nu tie paši, kuri Latviju ir pataisījušu par Eiropas atkritumu spaini – vainīgos nesoda, tieši otrādi – savā varā esošo publsiko telpu piedrazo ar meliem,ka Latvija esot pietiekami zaļa un pietiekami tīra – tas nenozīmē, ka problēmu nav. Tieši otrādi – tas, ka par tām klusē un tās nerisina – tas liecina, ka tās briest arvien lielākas.

Šābrīža varnešu rīcību nosaka prasta – absolūti trula alkatība – pāri līķiem. Lielais jautājums – vai spēsim ievēlēt citādus politiķus un ja jā – vai viņi spēs savus solījumus īsgtenot, jo skaidrs, ka aiz politiķiem esam mēs – sabiedrība – kāda nu esam.

Es jūtos jau kā Rīgas pašvaldības policijas štata štukačotāja, bet … man nav variantu – cilvēki dirsina un čurina zem maniem logiem savus suņus un kaķus, koridorā atstāj atkritumu maisus un nu jau regulāri – vismaz reizi nedēļā es brienu uz savu dzīvokli – kā pāri Getliņu laukiem ….

Nu ja mums ir tādas attiecības vienam pret otru – kādas var būt pret dabu – kura tā nespēj ne sūdzību uzrakstīt, ne parunāt ….

+4
-4
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu