Robežšķirtņu hronika • IR.lv

Robežšķirtņu hronika

Rēzeknē dzimušais nacionālboļševiks Aijo Beness, kas pievienojies separātistiem un karo Austrumukrainā. Publicitātes foto
Kristīne Simsone

Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma Mūris — spēle ar robežstabiņiem

Robeža — «nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām» vai «atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala vairākas parādības, priekšmetus». Šie ir tikai divi no latviešu valodas interneta vārdnīcas Tezaurs.lv piedāvātajiem skaidrojumiem. Taču robeža ir arī šo parādību un priekšmetu saskares punkts. Protams, runājot Donalda Trampa vārdiem, tā vietā var uzbliezt «lielu un skaistu mūri», lai no jelkādas saskarsmes izvairītos. Siena, protams, var būt tikai iedomu, taču tās nošķirošais efekts no tā nemazinās. To savā jaunākajā dokumentālajā filmā Mūris pēta režisors Dāvis Sīmanis, iemūžinot Latvijas un Krievijas pedantiski uzturēto robežu, kur starp dzeloņstiepļu žogiem kaut kur ir necili vārtiņi, nokrāsoti Eiropas Savienības karoga krāsās, kā simbolizējot eju starp divām dažādām pasaulēm.

Filmā ietverti arī jaunā kinorežisora Kārļa Lesiņa iemūžinātie kadri no vietas, kur robeža ir brutāli izpludināta — kara izpostītās Austrumukrainas. Mūris arī rada nemierīgu sajūtu, ka fiziskā robeža ir tikai «nosacīta līnija», kas acumirklī pārkāpjama un viegli gaistoša. Šo sajūtu pastiprina filmas sākuma kadri — tajos redzams 1940. gada 15. jūnija Masļenku robežpunktā notikušā uzbrukuma skaidrojošs makets. Taču īstās robežas rodas un pastāv cilvēku prātos — uzskatāmi parāda filma.

Leiputrijas duālā seja

Kā traģikomiski krāšņa ilustrācija šim apgalvojumam ir gan pierobežā, gan Daugavpilī filmētie kadri. Robežstabiņi, protams, stāv kā stāvējuši, taču filmā redzamajiem cilvēkiem tie šķiet kā nebijuši, un laiks ir iekapsulējies: 9. maija un citās svinībās ar asarām acīs (burtiski) tiek kaismīgi uzturēts un trekni barots mīts par pagātni un Padomju Savienību, tās nepārspētajām uzvarām, izcilajiem līderiem un skandēts Krievijas prezidenta vārds. Jāpiebilst, ka Mūra kadri, kas filmēti otrpus austrumu robežai, ir skaudrs, bet arīdzan traģikomisks skats uz šīs daudzu dievinātās, mirdzošās Leiputrijas patieso dabu — aizauguši lauki un ciemi, kur kādreizējais sociālisma sapnis lēnā agonijā turpina savu iznīkšanu.

Vienādības zīme

Aiz Latvijas robežas, Krievijas pusē filmas uzņemšanas laikā uzturējās arī viens no tās centrālajiem personāžiem — sevi par politisko trimdinieku dēvējošais Ansis Ataols Bērziņš, kurš pēc dalības 2009. gada grautiņos pie Saeimas tika sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu, taču, nepildot probācijas dienesta noteikumus, saņēma reālu cietumsodu. Otrs filmas varonis ir Rēzeknē dzimušais Aijo Beness, kurš gluži vai pusaudziskā naivumā deg par nacionālboļševismu, Padomju Savienības atjaunošanu un karo Austrumukrainā. Viens sevi uzskata par Latvijas patriotu, otrs iestājas par valstiskās neatkarības iznīdēšanu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu