Latvijas standarts

Art Fairs Service dibinātājs Bruno Mellis (priekšplānā), pa kreisi — tehniskais direktors Aivars Gailums, pa labi — izpilddirektors Mārcis Laidiņš. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Ieva Jakone
Print Friendly, PDF & Email

Atjaunotā skaistā koka mājā Teikā mīt latviešu uzņēmums Art Fairs Service, kas iekārto mākslas izstādes viscaur Eiropā, arī prestižo Art Basel, kas ik gadu Šveicē pulcē pasaules vadošās mākslas galerijas

Uz vienu sarunu dabūt kopā kompānijas Art Fairs Service līdzīpašniekus Bruno Melli, Mārci Laidiņu un Aivaru Gailumu nav viegls uzdevums — darba darīšanās viņi bieži dodas braucienos pa Eiropu. «Man varētu būt pasaules rekords mākslas izstāžu apmeklēšanā,» pajoko par klientu piesaisti atbildīgais Mārcis. Uz pašu mākslu gan viņam grūti koncentrēties. Profesionālās intereses dēļ «aizeju un redzu tikai sienas, gaismas un kabeļus».

Tā ir kompānijas specifika — radīt nevainojamu telpu, lai mākslinieki tajā var izstādīt savus darbus. Lai gan trijotnes darbs ir visai tehnisks, māksla viņus aizrauj un, gribot vai negribot, ienāk arī ikdienas dzīvē. Par to viņi pajoko, norādot uz skaistu mākslas darbu aiz Bruno muguras. Krāsains rentgena skats — cilvēks ar fotokameru. Izstādē, ko uzņēmums iekārtoja 2015. gadā Māstrihtā, tam uzkrita lampa — nācās nopirkt. «Priecājamies. Ļoti labs darījums bija,» viņi smaida. «Reti mēs kaut ko gāžam. Mums pat bija biznesa projekts, ka varētu biežāk, jo tad ar galerijām var vienoties par labām mākslas darbu cenām,» pajoko Bruno.

Lielākā vērtība ir cilvēki

Latviešu kompānijas iekārtotās mākslas izstādes izceļas ar eleganti baltām, labi apgaismotām sienām. Tās tiek uzslietas no vairākkārt izmantojamiem materiāliem, tāpēc atšķirībā no daudziem citiem konkurentiem pēc izstādes miskastē latvieši izmet tikai pāris maisus ar plēvēm. Savu darbu trijotne salīdzina ar kaskadieru trikiem kinofilmās: «To, ko darām, cilvēki neredz.» Mākslas izstādēs reti kurš apmeklētājs pievērš uzmanību sienām un gaismām.

Pirms radās ideja par mākslas izstāžu rīkošanu, Bruno izgudroja un patentēja Huglock stiprinājumus — inovatīvu slēgmehānismu, kas atvieglo mēbeļu montāžu. Kādu dienu viņam piezvanīja paziņa, kas sēdēja krogā ar kādu mākslas izstāžu rīkotāju. Vai Bruno gribētu pamēģināt ar Huglock stiprinājumiem izveidot izstādes sienu konstrukciju? Tas bija sākums. 2014. gadā Art Fairs Service iekārtoja savu pirmo mākslas izstādi Māstrihtā. «Kad likām kopā sienas, atcerējos krievu filmu Briljantu roka,» Mārcis piesauc ainu, kurā varonis Šuriks modes skates laikā vairākkārt neveiksmīgi mēģina attaisīt rāvējslēdzēju, lai garās bikses padarītu par šortiem. «Mums tur īsti neveicās ar salikšanas ātrumu,» viņš paskaidro. Rezultāts bijis nevainojams un tieši laikā, tomēr mudinājis komandu meklēt risinājumu, kas prasītu mazāk laika. Tāds arī atrasts. «To nevar patentēt, bet tās ir lietas, kas mums ir apkārt, un ir jāsaprot, kā tās izmantot. To iespējams viegli arī pakaļdarināt, tāpēc mēs mazliet uzmanām savu tehnoloģiju,» saka par tehniskajiem risinājumiem atbildīgais Aivars.

Pēc uzņēmuma sagatavotajiem rasējumiem izstāžu sienas ražo Jēkabpils kompānija Brodoors. Atsevišķas detaļas tiek pasūtītas Zviedrijā un Ķīnā, bet komplektēšana notiek Latvijā. «Neraugoties uz visu tehnoloģijas burvību, gribētos teikt, ka lielākā vērtība ir cilvēki. To nevar nokopēt,» stāsta Mārcis, un viņam piekrītoši māj abi kolēģi. «Neticu, ka kāda kompānija varētu aizbraukt uz mūsu noliktavu un ar mūsu inventāru uzbūvēt izstādi. Neticu,» viņš turpina.

Lielo izstāžu iekārtošanai nepieciešami kādi 40 darbinieku un divas darba dienas. Strādnieki brauc no Latvijas un tiek nolīgti uz konkrētiem izbraucieniem. Cauru gadu birojā strādā tikai 6—7 darbinieki. Liels darbs un daudz laika vajadzīgs, lai sagatavotu precīzus izstādes zāles plānus, pēc kuriem darbiniekiem vadīties, tāpat arī materiālu un darbinieku loģistikas plānošanai. Īpaši spraigi tas kļūst, ja vienlaikus notiek vairākas izstādes. Šovasar tiks sasniegts kompānijas rekords — vienlaikus sešas izstādes četrās dažādās valstīs.

Darbinieki, kas iekārto izstāžu zāles, netiek meklēti sludinājumos. Kompānijai ir garš saraksts ar motivētiem cilvēkiem, kurus rekomendējuši uzticamie darbinieki. «Tie nav bezdarbnieki, uz ielas vai Stacijas laukumā salasīti. Visi ir forši, inteliģenti cilvēki, kas brauc piedzīvojumā. Ar jebkuru klients var parunāties, un mums nav nekāda stresa, ka darbinieks kaut ko nesapratīs vai būs rupjš. Tās ir ārkārtīgi foršas blices,» komandu slavē Bruno. Iespēju braukt būvēt izstādes šie cilvēki uztverot kā apmaksātu atvaļinājumu, tāpēc darbiniekus sarunāt nepavisam neesot grūti.

Ielūkoties noliktavā gan būtu sarežģīti. Tā atrodas Antverpenē Beļģijā. Loģistiku ērtāk plānot Eiropas centrā — tuvāk izstādēm. Viena no lielākajām izstādēm, ko Art Fairs Service aprīko, notiek Briselē. Tur jānogādā sešas kravas automašīnas. Katrā 16 tonnas materiālu. «No mūsu noliktavas Brisele ir 60 kilometru attālumā, no Rīgas — divi tūkstoši kilometru. Loģistikas izmaksas ir nesalīdzināmi zemākas,» skaidro Mārcis.

Pilnīgs puhh!

Materiālu pārvadāšana iekļauj riskus. Piemēram, neparedzamos laika apstākļus. Reiz, iekārtojot izstādi Stokholmā, materiāli aizkavējās, jo vētras dēļ pie Vācijas robežas tika apturēts vilciens, kurā atradās izstādes sienas. Uzņēmums reaģēja veikli — nogādāja uz Zviedriju papildu brigādes. Nākamās dienas deviņos no rīta viss bija gatavs — galerijas varēja iekārtot savus stendus. «Kad cilvēki no rīta atnāca un ieraudzīja, ka viss ir pabeigts, viņi bija šokā. Joprojām par to runā un atceras. Tas ir svarīgi — ja pasakām, ka izdarīsim, klients var justies droši. Tas ir Latvijas standarts,» skaidro Aivars.

Tieši to — Latvijas standartu — kompānija esot ieviesusi mākslas izstāžu pasaulē. Pirmajos darbības gados uzņēmumam maz uzticējās. «Kas tas ir? No kurienes esat? Vai jums tur ir krāsainie televizori?» nebūt ne vieglo iesākumu ar smaidu atceras Bruno. Kādu brīdi viņi pat apsvēra iespēju virzīt mārketingu no Beļģijas, lai izvairītos no aizspriedumiem pret austrumeiropiešiem. Tomēr ar laiku un pacietīgu darbu stereotipus izdevās lauzt. «Man nav kauns Šveicē pateikt, ka esam atveduši Latvijas kvalitāti,» saka Mārcis. «Vēl pāris gadiņi, un es domāju, ka Latvijas kvalitāte mākslas pasaulē pat varētu būt standarts,» Bruno nemaz nav pieticīgs. Līdz ar uzticību uzņēmumam izdevies iekarot arī pieklājīgu tirgus daļu mākslas izstāžu biznesā. 2017. gadā Art Fairs Service apgrozījis 1,23 miljonus eiro un nopelnījis 76 tūkstošus.

Visvairāk izstāžu kompānija iekārto Beļģijā un Nīderlandē — noliktavas tuvumā. Šogad sešas no 40 izstādēm paredzētas Briselē vien, to starpā arī Eiropas dienas. Īpaši kompānija lepojas ar savu darbu Art Basel, ko mēdz salīdzināt ar mākslas pasaules olimpiskajām spēlēm. Šis ir pirmais gads, kad klientiem nākas arī atteikt — pieprasījums kļūst pārāk liels. Iepriekš kompānija cīnījās par katru klientu, savukārt tagad var atļauties izvēlēties nopietnākos un labākos. Komanda lepojas arī ar mākslas izstādi Malagā un «pieklājības pēc» iekārto arī Art Riga Fair — lai viņu darbs būtu redzams arī mājās. Kopumā kompānija iekārto mākslas izstādes viscaur Eiropā — sākot no Zviedrijas un Dānijas ziemeļos līdz pat Spānijai un pēc mēneša arī Portugāles dienvidos.

Viņiem izdevies ielauzties arī Vācijas mākslas izstāžu tirgū. «Pa Vāciju laipojām ilgi, bet, kad pavērās vaļā, tad — puhh! — pilnīgi,» sprādziena skaņu atdarina Bruno. Lai gan pirmo izstādi Hamburgā viņi iekārtoja jau pirms trim gadiem, atsaucības no citiem vācu klientiem nebija. Pagājušajā gadā divas nedēļas pirms izstādes viņiem deva ziņu kāds no iepriekš nesekmīgi uzrunātajiem vācu klientiem — force majeure, vai varat divu nedēļu laikā iekārtot izstādi Minhenē? Protams, varam! Arī uz šo izstādi viņi uzaicināja vietējos organizatorus, rādīja savu darbu un iespējas. Šoreiz veicās labāk — seši pasūtījumi šim gadam kompānijai bija kabatā. «Vācijā, Zviedrijā, arī Francijā ir viens moments — ja kāds tev sāk uzticēties, tad arī pārējie to dara, un tālāk tas notiek lavīnveidīgi,» savos novērojumos dalās Bruno.

Čomi un bizness

Mākslas izstāžu niša ir šaura un attiecības tirgus dalībnieku vidū ciešas. «Jūs būvējat kopā jau 15 gadus. Jūs esat čomi. Un tad ierodas kaut kāds čalītis no malas un saka: es tagad gribu būvēt. Un es nebūvēšu lētāk, es būvēšu labāk,» par biznesa vidi stāsta Bruno. Tomēr Mārča neatlaidība klientu pārliecināšanā ir fenomenāla. «Zini, kā viņš dara? Sēž tepat Rīgā birojā un piezvana uz Vīni: es te tieši esmu gadījies Vīnē, varbūt varu pieskriet rīt ap pusdienas laiku? Tie saka — O. K., varētu ap diviem. Hops, viņš pērk biļeti uz Vīni,» kolēģi uzteic Bruno. Visām idejām, ko Mārcis pārdod klientiem, Aivaram jāatrod tehniskais risinājums. «Es esmu apgriezējs,» viņš pajoko par to, kā reizēm spiests kolēģa lidojumu piezemēt. «Es esmu kā vilciens, kas skrien pa priekšu, Aivars aizmugurē mēģina bremzēt, un Bruno pa vidu mūs sinhronizē,» atjoko Mārcis.

Kopīgais komandas darbs ļāvis sasniegt labus rezultātus. «Mēs esam izteikti tirgus līderi,» par savu vietu mākslas izstāžu nišā lepns ir Bruno. Nākamgad viņi spers pirmos soļus high-end jeb augstākās kvalitātes nišā. Desmit pasaules labākās mākslas galerijas Šveicē pie Sanktmoricas organizēs Maloja Project. Šāda izstāde notiks pirmo reizi, tās organizēšanā piesaistīti pasaulslaveni arhitekti un dizaineri. Šajā izcilnieku komandā uzaicināti arī latviešu Art Fairs Service.

Kompānija saņem aicinājumus ierīkot izstādes arī ārpus Eiropas. Klienti izrādījuši interesi Sidnejā, Honkongā, Tokijā, Du-baijā un citur, bet Art Fairs Service spiesti atteikt. Loģistikas izmaksas ir augstas, turklāt tālā ceļa dēļ inventārs uz pārāk ilgu laiku tiek izslēgts no aprites. Taču, ja pieprasījums ārpus Eiropas augs, kompānija apsver iespējas paplašināt savu darbību, iespējams, veidojot franšīzes. «Idejas mums ir, bet tās nav šodien realizējamas. Galvenais neaizskriet vilcienam pa priekšu,» plānus racionalizē Bruno.

Vai bijuši krīzes brīži, kad gribējies šo biznesu mest pie malas? Trijotne satrūkstas. «Pat jautājums liekas šokējošs. Nevienā mirklī,» saka Artūrs. Viņam piebalso Bruno: «Šis nav tas gadījums, kad saki — ja būtu zinājis, nebūtu darījis. Ja mēs būtu zinājuši, mēs tak būtu darījuši, vai ne?» Iesaistās arī Mārcis: «Vēl jo aktīvāk būtu darījuši.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Pa priekšu vienmēr iet prieks darīt to, ko dari. Pēc tam seko vilcējspēks — panākumi. Ja nedarīsi to, par ko kaifo, neko no tāda biznesa nevar dabūt laukā.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Tās nav kļūdas, tā ir skola.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Būt pārliecinātam par sevi. Vispirms atbildi, ka to vari, un tad domā, kā realizēt. Ir arī baigi jārēķina — jāizrēķina pats pesimistiskākais scenārijs. Pati zemākā iespējamā peļņa jāizdala ar divi. Visilgākais laiks jāpareizina ar divi. Ja, šādi rēķinot, kaut kas paliek pāri, tad ir vērts to darīt.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu