Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcija izmaksās krietni dārgāk par sākotnēji plānoto, vēstīja LNT Ziņas piektdien. Būvdarbu veikšanas konkursa pirmajā kārtā par atbilstošiem tika atzīti pieci būvnieki, kuriem līdz pagājušajai nedēļai bija jāiesniedz finanšu piedāvājums. Taču otrajā kārtā piedāvājumu iesnieguši vairs tikai divi pretendenti un abu piedāvātās tāmes krietni pārsniedz projektam atvēlēto finansējumu – tā LNT ziņām atzina VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Patlaban ir divi būvnieku piedāvājumi, bet jau tagad ir skaidrs, ka izmaksas pieaugs par apmēram trešdaļu no plānotā. Finanses jau tika plānotas 2014., 2015. gadā, bet dzīve kļūst dārgāka un būvniecība ir viena no nozarēm, kas aug,” skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Arhitektes Zaigas Gailes biroja izstrādātajam projektam turklāt veiktas korekcijas. “Vēl papildus veicām labojumus atbilstoši teātra vajadzībām, kuras esam sapratuši, strādājot Tabakas fabrikā ar teātri. Ir noskaidrotas precīzāk visas viņu vajadzības, no sākotnējā projekta ir izņemtas tehnoloģijas, kas varētu būt jau novecojušas,” stāsta R. Neimanis.

Projekta pasūtītājs ir Kultūras ministrija, kur par iespējamo JRT rekonstrukcijas izmaksu pieaugumu uzzināja no LNT, līdz ar to patlaban neesot skaidrs, kur ņemt naudu. “Mēs neesam informēti ne par šo te piedāvājumu cenu, ne par iespējamu sadārdzinājumu, šis mums ir jaunums”, atzina Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.

JRT pārbūvei valdība finansējumu piešķīra jau 2014. gadā un tie bija nedaudz vairāk kā 19 miljoni eiro. VNĪ tagad apsverot iespējas, no kurienes piesaistīt finansējumu. “Tie varētu būt Eiropas struktūrfondu līdzekļi, bet skaidrs, ka liela daļa būs jāsedz no budžeta. Sāksim ar to, ka meklēsim, kur dabūsim klāt, un tad sāksim kaut ko optimizēt,” skaidroja R.Neimanis.

Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs LNT ziņām tikmēr neslēpa sašutumu par gausajiem vēsturiskās ēkas atdzimšanas tempiem. “Labi, ka vismaz mēsli pie ieejas vairs nemētājas,” saka aktieris, kuram esot žēl noskatīties, kā viss apstājies. “Tas pierāda to, ka valsts iestādes strādā neefektīvi. Es iztēlojos, kā būtu, ja tas būtu privātais sektors un privātā sektora cilvēkiem vajadzētu dabūt atpakaļ savu mītni, kur skatītāji pieraduši iet, cik strauji tas notiktu, kādos tempos un ar kādu kvalitāti – valsts iestādes nav uz to pārāk spējīgas,” uzskata A.Keišs.

Saskaņā ar pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” izstrādāto būvprojektu, būvdarbus varētu sākt šovasar, ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību. Darbi jāpabeidz līdz 2021. gada sākumam.