Opozīcijai balsojot pret, Rīgas dome pēc vairāk nekā 11 stundu garām diskusijām ceturtdien plkst. 5 pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus, ziņo LETA.

Grozījumi paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz “galavārdu”, kam atvēlēs trīs minūtes laika.

Līdz šim pārtraukumus viena jautājuma skatīšanas laikā varēja izsludināt katra frakcija un jautājumus varēja uzdot neierobežoti, ko arī opozīcija bieži izmantoja.

Minētos grozījumus trešdien domes kārtējā sēdē rosināja pozīcijas pārstāvji. Pēc teju trīs stundu garām diskusijām jautājums tika izslēgts no kārtējās sēdes darba kārtības, un tika izsludināta tam veltīta ārkārtas domes sēde plkst.18.

Ārkārtas sēdē opozīcijas pārstāvji vairākkārt aicināja izsludināt pārtraukumu, lai citā dienā apspriestu šos priekšlikumus ar visu frakciju vadītājiem. Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka 32 šo priekšlikumu iesniegušie deputāti tos vēlas izskatīt šajā sēdē. Mērs teica, ka pēc tam var tikt rīkotas opozīcijas lūgtās apspriedes.

Vēl pirms pusnakts, vēlreiz izskanot šādam lūgumam, Ušakovs izsludināja īsu pārtraukumu, lai par to apspriestos ar koalīcijas deputātiem.

Pēc apspriedes Ušakovs norādīja, ka “ņemot vērā emocionālo sakāpinājumu, koalīcija nav gatava savu priekšlikumu atsaukt”. Tomēr viņam ir dots mandāts nākamnedēļ sākt organizēt regulāras visu domes frakciju vadītāju tikšanās, lai runātu par domes darba vides sakārtošanu, tai skaitā apspriestu opozīcijas idejas.

Tad deputāte Juta Strīķe (JKP) rosināja jau šonakt sanākt kopā visu sešu frakciju vadītājiem. Ušakovs ieceri atbalstīja. Frakciju vadītāji devās tikties un sēde atsākās plkst. 1.45.

Ušakovs paziņoja, ka paliek spēkā iepriekšējais uzstādījums, proti, pozīcija nav gatava ne atcelt savus priekšlikumus, ne izsludināt sēdes pārtraukumu, bet visu frakciju vadītāji ir aicināti citā datumā, kas varētu būt 9. marts, tikties, “atvērt pašvaldības nolikumu” un sākt darbu pie tā, lai “normalizētu domes darbu”.

Pēc garās jautājumu sesijas, ko pavadīja arī viedokļu paušana un apmainīšanās ar savstarpējiem pārmetumiem, īsi pirms plkst. 2 naktī dome sāka debates par jautājumu. Opozīcijas pārstāvji norādīja, ka ir atvērti un gatavi sēsties pie viena galda, lai runātu par domes darba uzlabošanu. Tomēr aizvien pārmeta pozīcijai trešdien steigā virzītos grozījumus, norādot, ka tos neatbalstīs.

Galu galā, opozīcijai balsojot pret, dome pieņēma minētās izmaiņas pašvaldības nolikumā. Opozīcijas pārstāvji uzskata, ka šie priekšlikumi ierobežo deputātu vārda brīvību un apdraud demokrātiju. Kritiku par šo ieceri neslēpa teju neviens no opozicionāriem.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja pozīcijas pārstāvis Vjačeslavs Stepaņenko (GKR), šāds priekšlikums iesniegts, lai “optimizētu domes darbu un izvairītos no domes sēžu novilcināšanas”. Viņš atsaucās uz pašvaldības budžeta pieņemšanas sēdi, kura ilga trīs dienas “tikai tāpēc, ka opozīcija gribēja zināt, cik Rīgā ir koku”. Deputāts arī paskaidroja, ka šāda kārtība jau esot ieviesta Daugavpilī, un, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pret to iebildusi neesot, jo domes nolikums ir saskaņots.

Ceturtdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēl nevarēja vērtēt Rīgas domes iecerētos pašvaldības nolikuma grozījumus, kas paredz ierobežot deputātu iespējas uzdot jautājumus, tomēr pret līdzīgu praksi Daugavpilī iebildusi. VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām ir grūti vērtēt piedāvātos grozījumus, jo ministrija tos vēl nav saņēmusi.

Viņš atzīmēja, ka par šādu praksi Daugavpilī ministrija ir izteikusi iebildumus, un, ka salīdzināt abas pilsētas nebūtu korekti kaut vai ņemot vērā kapitālsabiedrību vai iedzīvotāju skaitu. “Ja jaunā redakcija neatbildīs likumam, mēs liksim šo normu pārskatīt. Vērtēsim arī tiesisko atbilstību un prasīsim Tieslietu ministrijas viedokli, ja tas būs nepieciešams, taču to visu konkrēti varēsim pateikt tikai pēc noteikumu saņemšanas,” uzsvēra Eglītis.

“Iespējams, jums ir grūti pieņemt līdztiesību, bet tā demokrātija strādā. Demokrātija paredz jautājumu uzdošanu un paredz atbilžu sniegšanu. Man šķiet, mēs runājam par burkāniem, jūs – par apelsīniem, mēs – par banāniem, jūs atkal – par apelsīniem, un mēs viens otru vispār nedzirdam. Pietiek nodarboties ar muļķībām,” sacīja deputāts Mārtiņš Bondars (LA).

Arī “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis norādīja, ka “pozīcijai vairs nav pie kā ķerties, lai apspiestu rīdzinieku gribu”. “Jūs esat negodīgi un šādas normas ir nelikumīgas. 106 000 rīdzinieku, kuri balsoja par opozīciju, patlaban atkal tiks apspiesti,” teica Ķirsis, norādot, ka pirmo reizi opozīcijas tiesības tika ierobežotas, nosakot negodīgu proporcionalitātes sadalījumu domes komitejās.

Sašutumu par to, cik pēkšņi “tiek mainītas fundamentālas lietas, kas nodrošina vārda brīvību”, neslēpa arī deputāte Baiba Broka (VL/TB-LNNK), kura aicināja priekšlikumu atsaukt.

Visilgāk uz jautājumiem atbildēt nācās ziņotājam par nolikuma grozījumiem, Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītājam Jānim Liepiņam, kuru opozīcijas pārstāvji nenoguruši iztaujāja par iesniegtajiem grozījumiem un lūdza komentēt, vai, viņaprāt, būtu laba prakse tādus atbalstīt.

Liepiņš vairākkārt atbildēja, ka viņa kompetencē nav vērtēt deputātu sagatavotos priekšlikumus un viņš arī neplānojot to darīt.

Arī Ušakovs norādīja, ka Liepiņš ir tiesīgs ziņot par lēmumprojekta būtību, taču komentēt pievienotos deputātu priekšlikumus nevar.

Pēc būtības pašvaldības nolikumā sagatavotie grozījumi izstrādāti, lai uzskaitītu to pašvaldības darbinieku amatus, kas ir tiesīgi pārstāvēt Rīgas pilsētas pašvaldību kasācijas instances tiesā, taču diskusijas raisījuši koalīcijas pārstāvju papildu piedāvātie grozījumi.

Liepiņš norādījis, ka grozījumi nolikumā stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas un piecu dienu laikā tie tiek nosūtīti izvērtēšanai ministrijai.