Reputācijas cena • IR.lv

Reputācijas cena

1
Nellija Ločmele

Banku, gluži kā mušu, var nosist ar avīzi — šī teiciena jēga joprojām ir spēkā, pat ja interneta laikmetā tas skan drusku vecmodīgi. Nupat Latvijā esam liecinieki, ka reputācija nav abstrakts jēdziens, bet brīva tirgus situācijā tam ir konkrēta naudā mērāma vērtība.

ABLV pēkšņais krahs satricinājis ne tikai finanšu un politiskās aprindas, bet arī plašāku sabiedrību, jo banka mērķtiecīgi attīstījusi labdarības un investīciju projektus, kas asociē to ar skaistām lietām — laikmetīgo mākslu, izglītību, stilīgu pilsētvidi. Aiz šiem labajiem ieguldījumiem notušēts palicis jautājums, kā tam pelnīta nauda?

Pašmāju banku uzrauga 2016. gadā uzliktais rekordlielais trīs miljonu sods par naudas atmazgāšanu jau bija mājiens ar mietu, taču tas acīmredzot nespēja izmainīt ne bankas «augsta riska biznesa modeli», ne sabiedrības relaksēto attieksmi, sak, mazgā, bet dalās. Šādā žūžojošā atmosfērā ASV finanšu uzrauga skarbais lēmums izklausās kā no citas pasaules — banka pārkāpusi sarkano līniju, veicinot darījumus ar Ziemeļkorejas trakā kodolvīriņa piesegorganizācijām un kā sistemātisks naudas atmazgātājs, kura labošanās nav ticama, ir jāatslēdz no ASV finanšu sistēmas. Šāviens galvā, nevis kārtējā soda kvītiņa. Līdz ar peļņas plūsmu, protams, pārtrūks ziedojumu straumītes. Bet šajā bildē ir svarīgi redzēt likumsakarību ķēdi, nevis naivi sašust par sekām, nelūkojoties uz cēloņiem.

Diemžēl vienlaikus redzam, ka valsts bankas vadībā gan reputācija ir sauklis bez seguma — ja likumu rāmis acīmredzamu ētikas problēmu nevis risina, bet iekonservē, «stabilitāte» no vērtības pārvēršas žņaugā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu