Pievelk grožus • IR.lv

Pievelk grožus

Tirgus laukums Liepājā. Foto no Latvijas kara muzeja krājuma
Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece

Stingra komandantstunda naktī, bet demonstrantiem par karogu nešanu — nāvessods!

Pēc kāda vācu karavīra un policista slepkavībām vācu okupācijas iestādes 5. februārī Rīgā aizliedza cilvēkiem atrasties uz ielas no deviņiem vakarā līdz pieciem rītā. Pieņemtajos noteikumos bija norādīts, ka spēku zaudējušas visas līdz šim izdotās «nakts atļaujas» un tiem, kuriem tās patiešām nepieciešamas, no jauna jāvēršas attiecīgajās iestādēs; visi kultūras un sabiedriskie pasākumi jāorganizē tā, lai apmeklētāji varētu paspēt atgriezties mājās, un pat sargiem šajā laikā jāatrodas mājas iekšpusē. Dažas dienas vēlāk šī aizlieguma dēļ ieviesa izmaiņas arī pilsētas tramvaju satiksmē, nosakot, ka tie beidz kursēt astoņos vakarā, lai tramvaja apkalpotāji varētu laikus nokļūt mājās. Atsevišķos noteikumos bija norādīts, kā rīkoties, ja nakts laikā nepieciešama medicīniskā palīdzība — ārstam, vecmātei un citām personām jāvēršas policijas iecirknī, lai saņemtu «nakts atļauju» uz divām stundām, samaksājot par to nodokli vienas markas apmērā.

Notikušajā publiski tika vainoti vietējie lielinieki, kuriem pārmeta par jaunajiem ierobežojumiem — «neliešu dēļ tagad smagi jācieš visai sabiedrībai». Pirmajā nedēļā par atrašanos uz ielas pēc komandantstundas sākuma ar naudas sodu sodīja 26 cilvēkus. Savu darbību attiecīgi koriģēja Latviešu teātris, kas vakara izrāžu sākumu pārcēla no septiņiem vakarā uz pieciem un apmeklētājiem, kuri jau bija iegādājušies biļetes, bet nevarēja paspēt uz agrāko laiku, radīja priekšrocības dienas izrāžu apmeklēšanai brīvdienās.

Nākamajās dienās vācu okupācijas iestādes Rīgā pastiprināja arī pulcēšanās brīvības ierobežojumus. Pamatojot ar apgalvojumu, ka «ļaunprātīgas iedzīvotāju aprindas meklējušas caur publiskiem gājieniem, caur ķengāšanas rakstu izdalīšanu u. c. parādīt savu pretestību pret pastāvošo kārtību un uzaicināt uz nepaklausību», kārtības uzturēšanas nolūkos pavēlēja aizslēgt namus, kuru tuvumā notiek lielāka cilvēku pulcēšanās vai gājieni. Bet šo namu iedzīvotājiem bija pavēlēts aizvērt logus, norādot, ka kārtību nodrošinošajām amatpersonām ir atļauts šaut uz jebkuru, kurš parādās pie loga vai durvīs. Šādi mēģināja izslēgt iespēju, ka pasākuma dalībnieki varētu paglābties no apcietinājuma, paslēpjoties apkārtējos namos. Savukārt pašu pasākumu dalībniekiem par karogu un saukļu izmantošanu sapulcēs vai gājienos piedraudēja pat ar nāves sodu. Noteikumi bija tapuši pēc iepriekšējā nedēļas nogalē Rīgā lielinieku sarīkotās demonstrācijas. Grūti spriest, cik masveidīga tā bijusi, bet «ļaužu pulki mēģinājuši izlauzties cauri militārajai satiksmes aizsprostošanai; to novēršot, viena persona nāvīgi ķerta un viena grūti ievainota», gājiena vadītāji arestēti.

Šajās dienās cilvēki uzzināja, ka Liepājā jau septembra sākumā bija uzstādīts Kurzemē pirmais saules spīdēšanu fiksējošs aparāts. Piemēram, septembrī saule bijusi redzama kopumā 115 stundas 26 dienu laikā, bet turpmākajos mēnešos saulaino dienu skaits sarucis, līdz decembrī tā priecējusi tikai 23 stundas 13 dienu laikā, janvārī — 14 stundas 11 dienu laikā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu