Tieslietu padomei būs jāpieņem lēmums par negodīgajiem kolēģiem
Tieslietu padome pirmdien piecas stundas sprieda, ko darīt ar apšaubāmos maksātnespējas procesos iesaistītajiem tiesnešiem, un nolēma rīkot vēl vienu sēdi. Problēma ir sistēmai mokoša nevis tāpēc, ka būtu jauna, bet gan tāpēc, ka par to beidzot ir jārunā. Uzreiz daļai lēmēju klasiskā «zivs galvas» un «vārna vārnai» situācija. Viņu atbilde: visas problēmas bijušas tik sen, ka jau novērstas.
Ne visi tieslietu sistēmā tā domā. Izvērtēt kolēģu rīcību maksātnespējas procesos lūdza paši tiesneši, to skaitā 14 Augstākās tiesas tiesneši vēstulē Tieslietu padomei.
To darīt viņus mudināja žurnāla Ir pētījumi par simtiem uzņēmumu adrešu maiņu pirms maksātnespējas procesiem, kā rezultātā daudz maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības lietu it kā nejauši nonāca pie itin šaura tiesnešu loka, kuri par tām pieņēmuši, maigi sakot, dīvainus lēmumus. Tiesu uzraudzībā plauka un zēla melnais maksātnespējas «bizness», kura rezultātā Latvijas tautsaimniecība laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam vien zaudējusi 665 miljonus eiro, kā 2016. gadā aplēsts Ārvalstu investoru padomes un Deloitte pētījumā.
Nav iemeslu šaubīties, ka tiesneši ir saprātīgi domājošas būtnes un redz acīmredzamo. Bijušais AT tiesnesis, Latvijas Universitātes profesors Kalvis Torgāns mūsu žurnālā nupat rakstīja, ka Ir apkopotā statistika «uzrāda neticamu «nejaušību» virkni, kurā brāķi ražo vairāki konkrēti nosaukti tiesneši», un aicināja: «Sauksim lietas īstajos vārdos — te ir iespējama korupcija!» Arī AT tiesneši vēstulē padomei uzsver, ka ir «pamatotas šaubas par atsevišķu kolēģu profesionalitāti».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.