Ušakovs: Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešami aptuveni desmit miljoni eiro

Protesta akcijas plakāts Āgenskalna tirgū. Publicitātes foto
Print Friendly, PDF & Email

Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešams aptuveni desmit miljoni eiro, pirmdien paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S). Pēc viņa teiktā, minētā summa ir provizoriskās izmaksas, kas aprēķinātas, salīdzinot investīciju lielumu, kāds ieguldīts līdzīgu objektu sakārtošanā, ziņo LETA.

Ušakovs teica, ka patlaban Rīgas domei nav skaidrs, kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti.

Piemēram, ja Rīgas dome līdzekļus piesaistītu no ES struktūrfondiem, tad tas tiktu darīts, lai Āgenskalna tirgu attīstītu kā kultūrvēsturisku objektu. Savukārt, ja finansējuma piesaiste tā rekonstrukcijai notiktu caur privātajiem investoriem, tad tirgus, līdzīgi Kalnciema kvartālam, tiktu attīstīts kā kultūras pasākumu objekts.

Rīgas mērs teic, ka 2015.gadā RCT ar nomnieku bija noslēgts nomas līgums par Āgenskalna tirgus nomu, kas paredzēja nomnieka pienākumu veikt noteiktus remontdarbus un ieguldījumus tirgus tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Tā kā nomnieks nespēja nodrošināt uzņemtās saistības, pieļaujot iznomātā īpašuma bojāšanos un neveicot nepieciešamos ieguldījumus, kā arī pieļaujot dažādus līguma noteikumu pārkāpumus, līgums tika lauzts. Kaut arī līdzekļi tirgus rekonstrukcijai pašlaik vēl nav piesaistīti, tirgu nolemts slēgt, jo šā gada 31.decembrī Rīgas domei beidzas nomas līgums ar esošajiem Āgenskalna tirgus tirgotājiem, un ir nepieciešams veikt ēkas konservāciju, lai nepasliktinātos tās tehniskais stāvoklis.

Ušakovs sacīja, ka Āgenskalna tirgus būs slēgts tik ilgi, kamēr netiks piesaistīts tā rekonstrukcijai nepieciešamais finansējums caur ES fondiem vai privātajiem investoriem. Viņš uzsvēra, ka Rīgas domes pozīcija vienmēr ir bijusi tāda, ka pašvaldības budžeta līdzekļi tiek iesaistīti projektos ar ES vai investoru līdzfinansējumu.

Vaicāts, kādēļ AS “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) kā kapitālsabiedrība nevēršas finanšu institūcijās pēc aizņēmuma, lai īstenotu Āgenskalna tirgus rekonstrukciju, Ušakovs skaidroja, ka patlaban RCT prioritāte ir sakārtot pašu RCT un tam pieguļošo teritoriju ap Centrālo staciju, kas saistīts ar “Rail Baltica” projektu. Turklāt, ja būtu jāņem aizņēmums, tad tas būtu jādara Rīgas domei, jo tā ir RCT īpašniece.

Taujāts par Rīgas domes opozīcijas deputātu pausto, ka Āgenskalna tirgū jau iepriekš veikti vērā ņemami remontdarbi tā sakārtošanai, Ušakovs sacīja, ka viņam grūti komentēt opozīcijas pārstāvju izpratni par tehniskiem tirgus saglabāšanas darbiem. Vienlaikus viņš atkārtoja, ka lēmums sākt ēkas konservāciju pieņemts, lai novērstu iespējamu ēkas brukšanu.

Ušakovs teica, ka līdzšinējiem Āgenskalna tirgus nomniekiem tiks nodrošināta iespēja turpināt darbību RCT, piedāvājot atlaides nomas maksai, tādējādi viņiem nodrošinot pēc iespējas elastīgāku pāreju uz jaunām tirdzniecības platībām.

Līdzīgu nostāju pauda arī RCT valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks, norādot, ka RCT ir atvērts sadarbībai ar līdzšinējiem Āgenskalna tirgus nomniekiem, un pirmie desmit interesenti jau paguvuši apmeklēt RCT, lai apskatītu iespējamās nomas vietas. “Pie mums ir gan vietas, gan iespējas. Mēs pieiesim katram no tirgotājiem individuāli,” teica Druvinieks.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) norādīja, ka kaut arī pašvaldība neieguldīs budžeta līdzekļus Āgenskalna tirgus rekonstrukcijā, to plānots darīt tirgus ēkas konservācijā. Patlaban Rīgas domei norit sarunas ar konservācijas darbu veicēju par tehniskā projekta izstrādi.

Atbildot uz jautājumu, vai varētu mainīties Āgenskalna tirgus īpašnieku sastāvs, ja tiktu piesaistīti privātie investori, Burovs norādīja, ka patlaban tas nav skaidrs, bet viens no variantiem varētu būt ilgtermiņa nomas līguma parakstīšana, ko iespējams parakstīt uz 30 gadiem. Savukārt ES naudu, pēc viņa teiktā, varētu piesaistīt kā kultūras vai degradētas teritorijas objektam vai izstrādājot ēkas energoefektivitātes veicināšanas projektu.

Vienlaikus Burovs uzsvēra, ka tad, ja Āgenskalna tirgum tiktu atvēlēti tikai pašvaldības līdzekļi, tas nozīmētu, ka daļai attīstāmo Rīgas infrastruktūras objektu, piemēram, skolām, nāktos samazināt to rekonstrukcijai atvēlēto finansējumu.

Tikmēr rīdzinieki un Pārdaugavas iedzīvotāji sākuši protesta akciju pret Āgenskalna tirgus slēgšanu. Sanita Ancāne un cvairāk nekā 20 Āgenskalna iedzīvotāju parakstījuši atklātu vēstuli, kurā aicina medijus uzdot jautājumus Rīgas domei par tirgus slēgšanas patiesajiem iemesliem.

Nākamā gada sākumā uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība. Izvērtējot Āgenskalna tirgus vēsturiskā paviljona tehnisko stāvokli un tirdzniecības sarūkošās tendences tajā, RCT valde nolēmusi to sagatavot visaptverošai rekonstrukcijai. Ņemot vērā iecerēto darbu apjomu un veidu, rekonstrukcijas projekta realizēšanas laikā tirdzniecības process Āgenskalna tirgū tiks pārtraukts sākot no 2018.gada 1.janvāra.

Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, tas atklāts 1925.gadā. Kopējā platība ir 8300 kvadrātmetru. Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20.gadsimta sākuma racionālais jūgendstils.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu