#ViņaArī

Pēdējā laikā, kad pasauli satricina atmaskojoši stāsti par seksuālu uzmākšanos Holivudā un tviterī virmo līdzīgu pazemojumu piedzīvojušu personu kampaņa #EsArī, acīs iekrīt Zviedrijas īstenotā «feminisma ārpolitika», jo ministres Margotas Valstrēmas pasaules skatījums veidojies pēc jaunībā piedzīvotās vardarbības

Tas notika pirms vairāk nekā 30 gadiem. Kādā Zviedrijas mazpilsētā vīrietis aiz matiem sagrāba savu draudzeni un trieca pret skapja durvīm tik spēcīgi, ka viņa rokā palika izrautu matu kumšķis. Cietušajai toreiz bija mazliet pāri 20, un viņa bija uzlēcoša aktīviste sociāldemokrātu partijā. Pēc dažām dienām, kad jaunā sieviete nolēma pārtraukt attiecības, saniknotais draugs ieskrēja istabā ar bārdas nazi un sagrieza viņas krekliņu. Ar asmeni pārvilka pāri rīklei, atstājot nelielu brūci uz sievietes zoda. Pēc tam izšāvās ārā pa durvīm, bijušo draudzeni atstājot sastingušu bailēs.

Šī sieviete ir Margota Valstrēma, kurai tagad ir 63 un viņa pilda Zviedrijas ārlietu ministres pienākumus. Trīs amatā pavadītajos gados viņa kļuvusi par vienu no populārākajām politiķēm valstī un arī par vienu no provokatīvākajām. Katrā ziņā viņa izceļas starp vīriešiem, kuri uzrauga citu valstu ārlietas un lepojas ar savu prestižo izcelsmi un izglītību. Zviedrijas ziemeļaustrumos izaugusī kokzāģētavas strādnieka meita nekad nav gājusi augstskolā.

Viņas pirmais darbs bija klerka pienākumi bankā, taču jau 25 gadu vecumā Margota tika ievēlēta parlamentā no sociāldemokrātu saraksta. Vēlāk sekoja vairāki ministres amati Zviedrijas valdībā, 1999. gadā viņa kļuva par eirokomisāri vides jautājumos un 2010. gadā tika iecelta par ANO īpašo sūtni pret seksuālo vardarbību konflikta zonās.

Kad 2014. gadā viņa atgriezās Zviedrijas valdībā un stājās ārlietu ministres amatā, Valstrēma skaļi deklarēja, ka viņas pamatprincips būs, kā pati saka, «feministiska ārpolitika», tas ir, dzimumu līdztiesībai jākļūst par zviedru starptautisko attiecību pamatu.