Piedzīvojumu drāma Okja – izklaide ar dvēseli
Uzmanību, gatavību, atvāziet portatīvo datoru ekrānus! No 28. jūnija straumēšanas vietnē Netflix sāk demonstrēt Kannu konkursa programmā pirms mēneša pirmizrādīto filmu, dienvidkorejiešu režisora (arī sci-fi trillera Caur sniegiem veidotāja) Cžun-ho Bona jaunāko darbu Okja (izrunā «Okdža»). Vērts brīdināt – filmas titulvarone ir bezgala jauka cūciņa, turklāt nekāda parastā, bet gan «supercūciņa», kā aizrautīgi dveš Tildas Svintones spēlētā biznesa lēdija Lūsija Mirando.
Viņas vadītajā multimiljonu konglomerātā neliela dinozaura izmērā esošā radība (pa pusei nīlzirgs, pa pusei ruksis) esot brīnumainā kārtā nonākusi no kādas nomaļas fermas Čīlē. Izklausās pārāk romantiski, lai būtu patiesība? Pareizi, nav arī, bet par filmas sižeta detaļām, saudzējot pirmreizējās skatīšanās prieku, paklusēšu.
Draugs, nevis maltīte
Biznesmene Mirando uzskata, ka Okdžas (un sugasbrāļu) vienīgais «pienākums» ir labi garšot, tādējādi viņas korporācijai – audzētājiem un gaļas tirgotājiem – nesot treknu peļņu. Taču, kā jau korporatīvo trilleru sižetos bieži gadās, vislielākos šķēršļus merkantilajām iecerēm liek cilvēcība. Šoreiz to iemieso maza meitene Mija no nomaļa Dienvidkorejas kalnu ciema, kura neatlaidīgi seko savā uzticamā drauga Okdžas gaitām, tādējādi gan sabotējot gadiem kaldināto Mirando reklāmas kampaņu, gan neļaujot dzīvniekam pārtapt maltītē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.