Būs jāpublicē valsts iestāžu visu darbinieku atalgojums

Jāpublicē būs arī disciplināri sodīto tiesnešu vārdus

Saeima ceturtdien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums. Pašlaik Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka publicēts tiek valsts iestāžu amatpersonu atalgojums, ziņo LETA.

Likumā noteikts, ka iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas pienākošās naudas summas katru mēnesi jāpublicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi.

Informācijai par iestādes amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un pienākošām naudas summām iestādes mājaslapā internetā būs jāatrodas ne mazāk kā desmit gadu. Ministru kabinets noteiks iestādes, amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un pienākošās naudas summas nebūs publicējamas valsts drošības apsvērumu dēļ.

Tāpat noteikts, ka informācija par iestādes mantu un kontu stāvokli ir publiski pieejama, ja likums nenosaka citādi. Iestādēm privāttiesiskos līgumus, izņemot darba līgumus un autoratlīdzības līgumus, katru mēnesi būs jāpublicē iestādes mājaslapā internetā, ja likums nenoteiks citādi. Arī tiem būs jābūt pieejamiem ne mazāk kā desmit gadu.

Līdz ar to parlaments mainījis iepriekš otro lasījumā atbalstīto Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu redakciju, kas paredzēja no likuma izslēgt normu, ka līdz ar valsts iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu ir jāpublicē arī to vārdi un uzvārdi.

Jāpublicē būs arī disciplināri sodīto tiesnešu vārdus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrija (TM) virzītos likuma grozījumus, kas nosaka tiesneša disciplinārlietā spēkā stājušos lēmumu publicēšanu, neaizklājot pie atbildības sauktā tiesneša vārdu un uzvārdu.

TM piedāvātās izmaiņas veiktas, ņemot vērā arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas jeb GRECO atzinumu, ka tiesas darba atklātums ir viens no šī sistēmas pamatprincipiem. Minētā jautājuma sakārtošanu aktualizējis arī saistīts Satversmes tiesas spriedums.

Likumā veiktas arī citas izmaiņas. Pašlaik normatīvajā aktā noteikts, ka disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas. Šī norma papildināta, nosakot, ka šajā laikā netiks skaitīts tiesneša pagaidu prombūtnes laiks. Par pagaidu prombūtnes laiku tiks uzskatīts atvaļinājums, pārejošas darbnespējas laiks, vai laiks, kad tiesnesis nepildīs amata pienākumus citu attaisnojušu iemeslu dēļ.

Reizē saglabāta norma, ka disciplinārsodu tiesnesim jāpiemēro ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.