Bijusī VBTAI vadītāja: Bāriņtiesas nedrīkstētu atrasties pašvaldību pārziņā 10

Ilona Kronberga. Foto: Ieva Čīka, LETA

Kronberga atzīst – lēmumus par bērnu tiesisko statusu nepieņem kvalificētākie cilvēki valstī

Bērnu tiesību aizsardzība ir valsts pienākums, tāpēc bāriņtiesas nedrīkstētu atrasties pašvaldību pārziņā, aģentūrai LETA atzina bijusī VBTAI vadītāja Ilona Kronberga. Viņa atzina – nevarot ”likt roku uz sirds” un teikt, ka lēmumus, kas skar bērnu tiesisko statusu dažādos dzīves gadījumos, pieņemtu viskvalificētākie cilvēki valstī.

Viņa teica, ka bāriņtiesu jomā jānodrošina samērīgums, jo patlaban, ja cietumu sistēmā kādam ieslodzītajam uzraugs sistu vai rautu aiz matiem, sūdzība nonāktu Eiropas cilvēktiesību tiesā, bet, ja bērnunama darbinieks sarauj bērnu aiz matiem, viņam tiek uzlikts 240 eiro sods. “Mēs ļoti nenopietni izturamies pret šīm lietām, un tas ir ilggadējas attieksmes rezultāts,” piebilda Kronberga.

Bāriņtiesās strādā gan pedagogi, gan citi pašvaldību darbinieki, kuriem nav juridiskās izglītības – šie darbinieki pat neapzinās, kādus lēmumus, ar cik tālejošām sekām, viņi pieņem. Pildot VBTAI vadītājas pienākumus, Kronberga redzējusi, ka bāriņtiesas tiek zākātas un darbinieki saukti par sliktiem, rezultātā bāriņtiesu darbinieki “slauka asaras”, jo lielāka daļa strādājot godprātīgi pēc savas labākās izpratnes.

Viņa uzskata, ka šāda izturēšanās ir ļoti zemiska un neproduktīva metode, kā runāt par problēmu. Nedrīkst zākāt ne cilvēkus, ne viņu darbu, proti, ja neapmierina bāriņtiesu darbs, jāanalizē sistēmas darbība, lai tālākais lēmums tiktu pieņemts, balstoties uz pētījumiem un pierādījumiem. “Es nevienā vietā neesmu redzējusi, ka būtu skrupulozi auditēts bāriņtiesu darbs un rezultāts nolikts iepretim bērnu tiesību aizsardzības standartam Eiropas Savienībā,” piebilda Kronberga.

Viņa norādīja, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā ir ļoti daudz signālu, kas norāda uz sistēmiskām problēmām, tāpēc ar steigu jāizvērtē bāriņtiesu darbs. Turklāt būtiski saprast, kā iespējams nodrošināt to, ko patlaban dara bāriņtiesas, un kā to var darīt efektīvākajā un kvalitatīvākajā veidā.

Pēc Kronbergas paustā, bāriņtiesām pat nosaukums vairs neatbilst ES praksei. Bāriņtiesas sākotnēji tika veidotas kā pašvaldību iestādes, kas rūpējas par bērniem, kuri palikuši bez vecāku apgādības. Bāriņtiesām tolaik bija jārūpējas par mantu, kuru bērns mazgadības dēļ nespēja nosargāt, proti, bāriņtiesas darbojās kā bērnu aizbildnis. Patlaban situācija ir pilnībā mainījusies, atzina bijusī VBTAI vadītāja.

Jau ziņots, ka “zemās funkcionalitātes dēļ” Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) būtu jāreorganizē, starptautiskajā konferencē “Novērst vardarbību pret bērniem – kā īstenot labu un koordinētu sadarbību?” aicināja tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsargs uzskata, ka normatīvajos aktos noteiktais bērna tiesību aizsardzības mehānisms vardarbības gadījumā netiek pienācīgi īstenots, un tas nedarbojas efektīvi.

Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) diskusijā teica, ka nepieciešams stiprināt bāriņtiesu funkcijas, varbūt pārņemot tās valsts paspārnē. Ministrs norādīja – nav šaubu, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā nepieciešamas izmaiņas, tomēr Labklājības ministrija (LM) neskatās uz izmaiņām tikai VBTAI, bet arī sistēmā kopumā, tostarp nepieciešamas izmaiņas bāriņtiesu darbā.

Kā ziņots, lsm.lv pētnieciskajā projektā atklāta ilgstoša emocionāli un, iespējams, citādi vardarbīga izturēšanās pret bāreņiem bērnunamos. Skandāla rezultātā no amata atkāpās bērnunama vadītāja, tika atlaista darbiniece, kas bija vardarbīgi izturējusies pret bērniem. Žurnālisti norādīja dažādas nepilnības sistēmā, kas neļauj bāreņiem nonākt audžuģimenēs, bet bērnus ar veselības vai uzvedības traucējumiem pat noved psihiskās ārstēšanas iestādēs.

Komentāri (10)

solono 10.06.2017. 12.09

Kronbergas kundzei ir 100% taisnība. Kāpēc viņa ir iesniegusi atlūgumu? Kurš viņai palūdza to izdarīt? Tikko parādās kāds dziļi valsts problēmas saprotošs un atrisināt gribošs cilvēks, kāds tūlīt viņu aizvāc…

+4
0
Atbildēt

0

Mantrausis 10.06.2017. 07.37

Lasu ļoti ierēdniecisku un pakalpīgu viedokļu kopumu. Eiropas prakse, standarti, audits utt.

Pirmkārt, vai atbildīgie var nodrošināt to, lai bērnunamos strādātu cilvēki, kuru domāšana “atbilst standartiem”? Pieļauju, ka aptaujā “Vai likšana kaktā ir vardarbība?” ap 97,88% iedzīvotāju atbildētu “Nē!”

Latvijas daudzu sistēmisku iestāžu problēma ir nespēja runāt un nespēja aptvert. Arī biedrene Kronberga strādā Latvijā, bet runā kā ilgus gadus svešā zemē pavadījusi smalka kundzīte.

Jau cik gadus LV tiek ieviestas dažadas normas un soda sankcijas par lietām, kas cilvēkiem nešķiet pārkāpumi un nešķiet kas nosodāms. Sabiedŗību nevis izglīto, bet tikai soda – rada represīvu sistēmu un papildina valts budžetu. Protams, biedrene Kronberga jau nesaprot, ka soda nauda pārkāpējai ir tāds bielziens pa ģimenes maku, ka maz neliksies. Rūpes par bērniem ir vārdos – amats liek skaisti runāt, kamēr normas izstŗādās, varbūt pašreizējiem bērni jau būs emigrējuši, un viss izskatīsies labi!

Kārtējie meli, ka biedri un biedrenes kaut ko vēlas sakārtot! Nevēlas. Jo nekārtība un haoss, represiju atbalstīts, viņiem visiem dod maizīti, kūrortus un kafiju!

+1
0
Atbildēt

0

Jānis 09.06.2017. 13.42

Viskompitentākie būtu “Papardes zieds” un “Marta”

+2
-2
Atbildēt

2

    Anonīms > Jānis 09.06.2017. 17.53

    Tiešām? Un kāpēc? Kāds pamatojums? Martas un Papardes dāmas prot daiļi runāt, vai tomēr ir kāds nopietnāks pamatojums?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Jānis > Jānis 10.06.2017. 00.17

    Tā bija ironija. To viņas grib iegūt…

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu