Suns var ne tikai sargāt un riet, bet ārstēt un mierināt, liecina kanisterapijas augošā popularitāte Latvijā. Jau 80 īpaši trenētu suņu varētu būt gatavi doties pie vientuļiem sirmgalvjiem un nedziedināmi slimajiem
Guntas Kalves istabiņā Rīgas sociālās aprūpes centrā Mežciems todien virmo laimes hormoni. «Mīlulīt,» viņa glauda galvu tumšajai Bernes ganu sunenei Gesijai. Arī divi citi milzeņi – izskatā līdzīgā Dūja un baltā Aura, Pireneju kalnu suns – pieplok pie Guntas kājām. «Var redzēt, kā suns jūtas pie cilvēka, vai viņš streso, vai relaksējas, negūst sev problēmas,» norāda biedrības Maigais suns dibinātājs Viktors Mucenieks. Reizi nedēļā viņš ar saviem suņiem te ir gaidīts viesis. «Kanisterapijas pirmais uzdevums ir nenodarīt pāri sunim. Tikai otrais – palīdzēt cilvēkam,» suņu saimnieks nāk klajā ar paradoksu.
«Starp citu, Viktor, es tevi vienu nakti sapņos redzēju,» lietišķi paziņo Gunta, pensionēta bibliogrāfe. «Tu biji atvedis vienu lielo un veselu baru kucēnu. Pamodos un domāju: no kurienes tad Viktoram kucēni, ja abi metieni ir atdoti projām?»
«Bārbijai pēc mēneša būs bērni,» viņš atbild. Bet Gunta vai palecas gaisā: «Nu tad atvedīsi viņus, lai sapņi piepildās?»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.