Ņemot vērā e-veselībā trūkstošos pakalpojumus, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra par neatbilstošiem iztērētiem atzinusi 586 tūkstošus eiro.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pieņēmusi lēmumu par e-veselības projektos veikto izdevumu attiecināšanu, un, ņemot vērā trūkstošos pakalpojumus, par neatbilstoši veiktiem atzinusi izdevumus vairāk kā 586 tūkstošu apmērā jeb 5,78 % no izmantotā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma. Šādu lēmumu CFLA pieņēmusi, izvērtējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) gala secinājumus par e-veselības projektu funkcionalitātes pārbaudēs konstatēto.
Ir jau rakstīja, ka VARAM decembrī un janvārī pārbaudīja, kas desmit gadu laikā, izmantojot no Eiropas saņemtos 10 miljonus eiro, e-veselības projektā izdarīts. Galvenie secinājumi bija, ka kopš pērnā decembra ir pieejams e-veselības portāls, ārsti var izrakstīt elektroniskās receptes, darba nespējas lapas, aizpildīt pacienta veselības karti, uzkrāt dažādus medicīnas datus un statistiku. Kopš janvāra pieslēgti vēl vairāki pakalpojumi: iespēja elektroniski reģistrēties pie ārsta, pierakstīties vizītēs, redzēt nosūtījumus, analīžu rezultātus u. c. Vienlaikus VARAM atklāja, ka virkne pakalpojumu nav pieejami, piemēram, nav izveidota elektroniskā rinda valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, nav iespēju caur portālu konsultēties ar ārstu, nav savienojuma ar invaliditātes informācijas sistēmu un nav arī jaundzimušo reģistra.
Lai gan e-veselība ir pieejama, pagaidām var tikai retais. Pilnībā sistēmai pieslēgušās tikai divas ārstniecības iestādes visā valstī: Saldus medicīnas centrs un Bērnu slimnīca. Sistēmas lietošana būs obligāta no 1. septembra, taču pašlaik tikai ceturtā daļa mediķu noslēguši līgumu par e-veselības lietošanu. No aptuveni 1300 ģimenes ārstiem — tikai 11%. Vairāk par e-veselību var lasīt Ir rakstā: http://www.irlv.lv/2017/2/15/sapnis-vai-murgs
Komentāri (22)
dzeris49 01.03.2017. 06.34
To projektu it kā veikuši tik nekvalificēti cilvēki,9toties, saprotams, kārtējie “savējie”, ka būtu brīnums, ja tas normāli strādātu.
1
edge_indran > dzeris49 01.03.2017. 12.32
—————–
“Tomēr, vienmēr katrai kļūdai apakšā ir kāds vārds un uzvārds, kāpēc tā kļūda ir un kur tā ir radusies.” Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
http://g4.delphi.lv/images/pix/ne-46061499.jpg
https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/vejonis-katrai-kludai-apaksa-ir-vards-un-uzvards-14162235
0
Mantrausis 02.03.2017. 10.35
Tas bija 1995. vai 1996. gads, kad Latvijas muita saņēma datorus. Dāvanu. 1997. gadā, gaidot rindā iespēju sagatavot deklarāciju, brīnījos: Jums ir datori, bet rakstāt ar roku vai rakstāmmašīnu… Tas bija apvainojums muitas darbiniecei un manos dokumentos tika atklātas nesakritības. Ja meklē, atrod!
26. neatkarības gads. Faktiski – visai valsts sistēmai ir jābūt vienā datortīklā, papīrizziņas pazūd un dokumentus ražojošie ierēdņi sen strādā patiesi ražojošā sfērā – gana govis, pļauj rudzus un uztur strausu fermas.
Pasaka.
Baidos, ka problēma ir plašaka – gan neprofesionalitāte, gan % organizētājiem, gan “obligātie blēži”. Bet pamatā – skaidrs, ka šādi izpilditāji un mezprofesionāļi citur vajadzīgi nebūs. Valsts sistēmas kūtrums un mazspēja pilsa sociālo funkciju – nebūs vienotas sistēmas, vajadzēs darbarokas. Neprofesionalitāte bremzē attīstību.
Izmeklēšana? Vai tai bus jēga?
1
edge_indran > Mantrausis 03.03.2017. 00.14
—————
Vajag vienreiz pa visām reizēm apjēgt, ka nekas nav bez maksas. Kaut kāds nieka pusmiljons ir kā “skolas nauda” demokrātijas attīstības labā. Pamācās takš no īstenajiem demokrātijas pazinējiem:
“Latvija ir funkcionējoša demokrātija un, lai cik pesimistisks viedoklis arī rastos, lasot interneta komentārus, pēdējie 25 gadi nepārprotami ir bijuši labākie valsts vēsturē.”
Demokrātija – grūti audzējams augs
http://www.punctummagazine.lv/wp-content/uploads/2017/02/IMG_8415-1024×683.jpg
http://www.punctummagazine.lv/2017/02/13/demokratija-gruti-audzejams-augs/
0
jurisml_inbox_lv 01.03.2017. 06.40
es novēroju , ka mans ģimenes dakteris vispār neko nesajēdz no e medicīnas, nepārtraukti sauc pie datora savu medmāsu , kura par 30 gadiem jaunāka, mēmās šausmas tas ir priekš lielas daļas dakteru.
1
robotron > 01.03.2017. 07.55
Ebenemezers
Izlīdušo zarnu atpakaļ vismaz prot ielikt?
0