Portāla Satori.lv galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins ir pārliecināts, ka jebkuru valodu apdraud paviršība, nevis aizguvumi, rupjības vai vulgārismi. Bet latviešu valoda ir dzīva un attīstās
Kas jauns internetos, vaicāju portāla Satori.lv redaktoram Ilmāram Šlāpinam, kad satiekamies Grauzdētavā Miera ielā. Jautājums ir citāts no viņa nupat iznākušās grāmatas Jauno latviešu valoda. Kaut gan šā vārda lietojumu daudzskaitlī padarīja slavenu ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais un pēc tam «interneti» lietoti, «lai stilizētu padumja, provinciāla, neizglītota un mūsdienu tehnoloģijas nepārzinoša cilvēka runu», pašlaik «cilvēki intuitīvi piešķir terminam «interneti» papildu lietojumu, kad runā par kādas darbības veikšanu dažādās interneta vidēs», Šlāpins raksta grāmatā.
«Interneti» ir viens no 85 grāmatas šķirkļiem, kuros autors vērtē, viņaprāt, «jaunajiem latviešiem» raksturīgus vārdus, to etimoloģiju un «slepeno dzīvi». «Man liekas, ka vārdu apslēptās nozīmes, vārdu vēsture turpina mūs ietekmēt kā zemapziņas rēgi, kas, kā saka psihoanalītiķi, turpina vajāt cilvēku visu mūžu,» viņš saka. «Šķita interesanti šīs slēptās nozīmes sameklēt, reizēm arī izdomāt.»
Grāmatā līdzās tādiem latviešu pašlaik lietotiem vārdiem kā «brančs», «frīks», «hipsteris», «pokemons», «skaipot», «vietne» ir gan it kā jau parasti («aktualizēt», «medijs», «uzbrauciens»), gan aktualitāti zaudējuši («devalvācija», «krīze»), gan arī pavisam tradicionāli – «dzeja», «paradīze» un «vadonis».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.