Vajag izcilus, talantīgus skolotājus

RPIVA reorganizācija ir tikai pirmais otas triepiens lielā studiju programmu pārveides plānā, stāsta Agrita Kiopa, kas Izglītības un zinātnes ministrijā atbildīga par augstāko izglītību un zinātni. Reformas sāktas ar izglītības studiju programmām tāpēc, ka pašlaik vairāk par visu mūsu valstī vajag izcilus skolotājus 

Nekāda rāma pusdienošana nesanāk. Tiekamies, tikko kafejnīca, kas ir zem viena jumta ar Izglītības un zinātnes ministriju, atslēgusi durvis. Esam pirmās brokastotājas. Gatavojot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei (LU), Agritas Kiopas darba dienas aizrit sēdēs, sanāksmēs, tikšanās reizēs, preses konferencēs. Ziņa par ministrijas lēmumu reorganizēt 23 gadus veco augstskolu gan tās vadībai, gan lielai daļai sabiedrības 3. janvārī bija tikpat liels pārsteigums kā zibens ziemas vidū. Faktu, ka lēmums jāskaidro, fonā skanot pasniedzēju, studentu un pedagogu arodbiedrības nikniem protestiem, Kiopa neuzskata par kļūmīgas taktikas rezultātu. Viņas loģika: vispirms bija jābūt lēmumam, tagad seko skaidrojumi.     

Bilde, ko sarunas gaitā uzzīmē Kiopa, ir daudz lielāka par vienas augstskolas reorganizāciju. Ar divām tasītēm kafijas nepietiek, lai to izrunātu. Tā kā gan Augstākās izglītības padome, gan Pasaules Banka un Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka Latvijā ir pārāk liela studiju programmu sadrumstalotība, dažu saturs dublējas, skaidrs, ka nepieciešama to skaita samazināšana no 900 līdz 600. Ministrija nolēma sākt ar izglītības studiju programmām vismaz divu iemeslu dēļ: pirmkārt, pašlaik tiek veidots jauns, kompetencēs balstīts vispārējās izglītības mācību saturs, un izglītības studiju programmas jāpārveido tā, lai skolotāji būtu gatavi strādāt ar šo jauno saturu un jaunām metodēm. Tas jāizdara līdz 2019. gadam, kad notiks izglītības studiju programmu akreditācija pēc jauniem, prasībās striktākiem noteikumiem (akreditācijas komisija būs starptautiska, tiks vērtēts studiju nodrošinājums un pasniedzēju darbs ne tikai ar studentiem, bet arī pētniecībā). Otrkārt, iepriekšējos gados skolotāju sagatavošana ir nevajadzīgi uzblīdusi līdz 55 studiju programmām sešās augstskolās. Pašlaik pedagoģiju studē 5610 cilvēku, ik gadu absolvē ap 1000, taču tikai viena piektā daļa aiziet strādāt uz skolu. Pārējiem iegūtā augstākā izglītība ir atspēriens karjerai dažādās vietās, tikai ne skolās vai bērnudārzos. Pēc ministrijas aprēķiniem, valstij ik gadu vajag ap 350-400 jaunu skolotāju, un tās mērķis ir valsts budžeta naudu atvēlēt tieši tik daudz motivētu un izcilu pedagogu sagatavošanai. Tātad izglītības studiju programmu skaits jāsamazina par aptuveni 30%. 

Kāpēc šajā lielajā bildē, kurā ir 30 augstskolu, tieši RPIVA ir tā, ko izdzēš? Un vienīgi to, lai gan Latvijā ir 30 augstskolu, gandrīz tikpat daudz, cik Dānijā un Somijā, kur iedzīvotāju ir, rupji lēšot, 2,5 reizes vairāk. «Tāpēc, ka tā ir augstskola, kas sagatavo tikai skolotājus,» atbild Kiopa. «Šī augstskola ir monoprofila akadēmija. Uzskatām, ka skolotājam jābūt ar labu zināšanu bāzi arī tajos mācību priekšmetos, kurus skolotājs plāno mācīt, tāpēc skolotājam jābūt sagatavotam tajās vietās, kur ir koncentrēti akadēmiskie resursi, proti, universitātēs.» Ministrija jau esot sākusi pārrunas ar augstskolu vadītājiem par pedagoģijas studiju programmu «inovācijām», un atbalsta LU redzējumu, ka priekšmetu skolotājiem vispirms jāiegūst bakalaura grāds viņu interesējošā jomā, tad maģistra grāds pedagoģijā. «Piemēram, vēstures skolotājam būtu jābūt labam vēstures zinātājam, matemātikas skolotājam jābūt ar labām matemātikas zināšanām un tā tālāk. Tādā veidā varam iegūt tādu skolotāju, kādu gribam savam bērnam, tas ir, speciālistu. Kuram acis deg gan par vēsturi, gan par pedagoģiju,» saka Kiopa. Pēc ministrijas iecerēm, turpmāk skolotāju izglītība tiks koncentrēta trijās universitātēs: Latvijas, Liepājas un Daugavpils. Šīs augstskolas atšķirībā no RPIVA esot arī izmantojušas iespēju kopā ar Pasaules Bankas ekspertiem sākt savu studiju programmu un pētniecības pārvaldības analīzi, lai to nākamajos gados uzlabotu.