Pēc smagas sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers Renci 45

Itālijas premjerministrs Mateo Renci. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Tas noticis pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības rosinātās konstitucionālās reformas.

“Manas valdības pieredze šeit beidzas,” viņš atzina preses konferencē, norādot, ka “Nē” nometne guvusi “ārkārtīgi skaidru” uzvaru. “Kad jūs zaudējat, jūs nevarat izlikties, ka nekas nav noticis,” viņš piebilda, ziņo aģentūra LETA.

Kā ziņots, vairākas nobalsojušo aptaujas liecina, ka referendumā noraidītas Renci rosinātās konstitucionālās reformas. “EMG Acqua” prognozes liecina, ka “Nē” nometne saņēmusi pat 60% lielu atbalstu.

Informācija no vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka referendumā piedalījušies apmēram 70% balsstiesīgo itāļu. Renci zaudējuma gadījumā solīja atkāpties, un tas kalpojis par iemeslu neapmierinātajiem vēlētājiem referendumu izmantot kā instrumentu valdības sodīšanai.

Renci ierosinātās konstitucionālās reformas paredzēja ierobežot parlamenta augšpalātas Senāta, kā arī reģionālo valdību pilnvaras, stiprinot centrālo valdību. Renci apgalvoja, ka viņa piedāvātie konstitūcijas grozījumi veicināšot politisko stabilitāti, norādot, ka kopš 1948. gada, kad spēkā stājās pašreizējais pamatlikums, Itālijā nomainījušies 60 kabineti.

Valdības sakāve referendumā var stiprināt opozīcijā esošos populistus un galēji labējos, kas jau tā jūtas iedvesmoti pēc Trampa uzvaras.

Populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) dibinātājs Bepe Grillo iepriekš apsveica Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās kā “masīvu” vēlētāju pļauku establišmenta sejā un aicināja itāļus svētdien sekot amerikāņu piemēram.

Savukārt galēji labējās Ziemeļu līgas līderis Mateo Salvīni norādījis, ka Renci ierosinātās reformas atbalsta “baņķieri, Vācijas valdība un Briseles birokrātu banda”.

Tomēr Renci līdzgaitnieki apgalvo, ka sliktākajā gadījumā pēc sakāves referendumā premjers savu vietu atdos pašreizējam finanšu ministram Pjēram Karlo Padoanam, kurš turpinās vadīt valdību līdz kārtējām parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2018. gada sākumā.

Komentāri (45)

Aldis-2 05.12.2016. 13.04

Ko no šīs ziņas uzzina lasītāji?

Nu, bija referendums par konstitūcionālo reformu. Atnāca ap 70% vēlētāju, ap 60% ir nobalsojuši pret. Premjerministrs ir atkāpies.

Vārdu sakot: bija kāds referendums, kāda atkāpšanās, nu, nekas īpašs.

Bet ko no šīs ziņas lasītāji tâ arī neuzzina?

Kāpēc tik daudz vēlētāju balsoja pret reformu, kas visumā bija laba?

Un ja viņi nebalsoja pret pašu reformu, tad pret ko īsti viņi balsoja?

Piemēram, biznesa laikraksts “La Tribune” raksta:

Italie : un “non” pour dire “basta” à l’Europe

(ItAlija: “Nē”, lai teiktu Eiropai “pietiek!”)

Le non massif des Italiens à la réforme constitutionnelle de Matteo Renzi révèle l’échec de la politique de réformes promue par la zone euro et, plus généralement, du fonctionnement actuel de l’Europe.

>>> Masīvs itaļu “Nē” Renča reformai atklāj eirozōnas veicināto politisko reformu sakāvi, un vispārīgāk – pašreizējās Eiropas rīcībspējas sakāvi.

Lūk, itaļi ir balsojuši nevis pret reformu, bet gan pret … ak, Eiropu.

Un tālāk seko analize.

Pati reforma ir samērā laba. Sliktākajā gadījumā vēlētājiem tā varēja šķist gaŗlaicīga un viņi varēja vispār neiet uz referendumu. Senāts (kâ sunim piektais ritenis) visiem traucēja, līdz ar to tā pilnvaru sašaurināšana bija tikai loģiska. Utt. Utt. Utt. Tomēr ar visiem saviem trūkumiem Senāts tomēr bija arī dēmokratijas izpausme. Pēdējais dēmokratijas salmiņš pret ārējo diktātu.

Chacun savait pourquoi cette réforme était essentielle, pourquoi elle était en réalité « la mère de toutes les réformes ». C’est parce qu’elle était réclamée par les marchés et les autorités européennes.

>>> Katrs zināja kāpēc šī reforma ir tik būtiska, kāpēc īstenībā tā ir “visu reformu māte”. Tāpēc, ka to prasīja tirgi un Eiropas Savienības vadība.

Autors piemin divas būtiskas lietas, kas bija referenduma kampaņas laikā, un kas visvairāk izskaidro vēlētāju rīcību:

(1) 2011.gadā labējai valdībai parlamentā bija stabils un ērts vairākums, bet tā bija spiesta demisionēt, jo Eiropas Centrālā banka draudēja neatbalstīt vairs Italiju finanču tirgos, ja tā … nebūs nomainījusi valdību. Tika pieprasīta plašāka koalicija – praktiski tika pieprasīts varu nodot opozicijai, nevis tautas vairākuma ievēlētajam parlamenta vairākumam. Grūti iedomāties kaut ko nedēmokratiskāku.

Mario Monti, ancien commissaire européen, prit alors les rênes du Palais Chigi, le siège de la présidence du Conseil, dans un moment qui fut interprété par beaucoup comme un coup de force antidémocratique. La politique de Mario Monti fut un désastre qui maintint l’Italie dans sa pire récession de l’après-guerre.

>>> Bijušais eirokomisārs Monti toreiz uzreiz tika pie varas …, ko daudzi interpretēja kâ antidēmokratisku triecienu. Monti politika bija katastrofa, kas aizturēja Italiju vissliktākajā recesijā pēckaŗa laikos.

(2) 2.iemesls ir Eiropas uzspiestās reformas, kas nedarbojas. Un, lai kompensētu iepriekšējo reformu bezjēdzību, tiek piedāvātas jaunas bezjēdzīgas reformas. Trīs eiropistu valdību darbības rezultāts rada “pour le moins décevant : l’Italie demeure économiquement en panne.” (ne vairāk kâ vilšanos: Italija ekonomiski paliek “pakaļā”)

L’Italie est une des principales victimes de l’euro : son PIB nominal en euros constants est inférieur à celui de 2000, son PIB par habitant est proche de celui de 1997.

>>> Italija ir viens no lielākajiem eirovalūtas upuŗiem: tās nominālais IKP paliek mazāks nekâ tas bija 2000.gadā, tās IKP uz iedzīvotāju ir tuvs 1997.gada līmenim.

La défaite de la réforme constitutionnelle italienne a donc bien une logique. Et cette logique est le fruit des erreurs répétées des dirigeants européens et italiens. Ce « non » envoyé à la face de l’Europe déchire encore un peu plus le voile de la pseudo-magie des « réformes » et prouve encore un peu plus que la zone euro s’est engagée sur un chemin dangereux.

>>> .. reformas sakāvei tâtad ir loģika. Un šī loģika ir Eiropas un Italijas vadītāju daudzkārtējo kļūdu auglis. Šis “Nē”, ko [itaļi] sūta Eiropai sejā vēl mazliet noplēš aizsegu no “reformu” pseidomaģijas un pierāda vēl mazliet, ka eirozōna ir aizgājusi pa bīstamo taku.

+17
-9
Atbildēt

25

    lno > 06.12.2016. 11.21

    skaisle. Interesanti, kurā valodā vēl ir garumzīmes?:) Man arī būtu priekšlikums par tavu niku:):):)

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    atrium > 06.12.2016. 11.20

    lno

    Tā, droši vien, ir planšete. Palūdz kādam lai to huiņu noņem, es pac nomocījos, kamēr kaimiņu astoņgadnieks nepalīdzēja. Lieto labāk normālu kompi ar normālu klaviatūtu!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > 06.12.2016. 11.18

    klusais. Nemaz negribi tāpat kā Grieķijas gadijumā atzīt ES palīdzīgo roku?:)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > 06.12.2016. 11.48

    fretka. Skaidrs, tātad man kompī ir maoru valoda:):):)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > 06.12.2016. 10.49

    nomaini savā kompī valodu – uz latviešu valodu un tad kompis neko tev nelabos, lno – iesaku padomāt par nlo – tas skan uzmunrinošāk

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lno > 05.12.2016. 23.03

    skaisle. Man brīžam vārdus labo kompis, piem. andreju uz andreia vai andrew.

    Aldi, piedod:)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    atrium > 06.12.2016. 12.03

    lno

    Korupcija Italijā iespējams lielāka kā LV.

    Tas nevar būt. Itālijā korupcija ir aizlaista pašplūsmā, tur to nekoordinē Krievijas FSB pieliktie kuratori un nevada pašu speciālie dienesti. Iekrišanas iespējas tur ir nesamērojamas.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    fretka > 06.12.2016. 11.40

    > lno: Interesanti, kurā valodā vēl ir garumzīmes?

    ======

    Piemēram, Jaunzēlandes māoru valodā.

    Kamēr linuksā nebija māoru klaviatūras, viņi izmantoja latviešu klaviatūru.

    https://www.stat.auckland.ac.nz/~kimihia/maori-keyboard

    Skat. “KDE on Linux” un “Fedora Core 4”.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Anonīms > 05.12.2016. 16.25

    lno – viņš ir Aldis, saproti – Aldis

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > 05.12.2016. 16.24

    andrejiņ, es centos , paldies, ka vismaz to novērtēji

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > 05.12.2016. 15.58

    Paldies, Andi, par lielisko komentāru! Mīnusi nodrošināti:)

    +6
    -6
    Atbildēt

    0

    Anonīms > 05.12.2016. 14.01

    es nezinu kā ir itāļiem, es zinu, kā ir man.

    No jūlija mēneša ir jāmaksā Latvijas valdībai 21% nodoklis par apsaimniekošanas maksu. To nosakot ES regulas. Interesanti – un ko es no šīs valdības saņemu pretī par šī nodokļa maksāšanu?

    Postpatiesību, kā ar partiju svētību ir izzagts valsts budžets? Kā ar airbalitc afērām atkal kāds uz privāto kontu saņems mūsu miljonus?

    Tas ir absurds, ka ES nosaka ,ka mums ir jāmaksā un mūsu valdība un saeima tam dedzīgi atsaucas, bet ES nenosaka, ko mēs par maksāšanu saņemam.

    Tā kā tas ir šobrīd – tā ir prasta cilvēku aplaupīšana – mēslaina augsne populismam , un visādām tikumības audzināšanām ar visādiem smieklīgiem čekistu laiku likumiem

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > 06.12.2016. 14.34

    klusais. Arī:)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > 06.12.2016. 12.42

    lno – manuprāt tur vairāk pie vainas stāsts par ziemeļu un dienvidu mentalitati nevis EUR un ES .

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > 05.12.2016. 14.02

    es nezinu kā ir itāļiem, es zinu, kā ir man.

    No jūlija mēneša ir jāmaksā Latvijas valdībai 21% nodoklis par apsaimniekošanas maksu. To nosakot ES regulas. Interesanti – un ko es no šīs valdības saņemu pretī par šī nodokļa maksāšanu?

    Postpatiesību, kā ar partiju svētību ir izzagts valsts budžets? Kā ar airbalitc afērām atkal kāds uz privāto kontu saņems mūsu miljonus?

    Tas ir absurds, ka ES nosaka ,ka mums ir jāmaksā un mūsu valdība un saeima tam dedzīgi atsaucas, bet ES nenosaka, ko mēs par maksāšanu saņemam.

    Tā kā tas ir šobrīd – tā ir prasta cilvēku aplaupīšana – mēslaina augsne populismam , un visādām tikumības audzināšanām ar visādiem smieklīgiem čekistu laiku likumiem

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > 06.12.2016. 11.46

    lno – un kapēc līdzīgas problemas nav piemēram Holandē ?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > 05.12.2016. 13.56

    ————-

    Kā tādās reizēs izsakās – neko nav sapratuši, neko no vēstures nav mācījušies.

    H.Tumans, vēsturnieks:”Roma sabruka tad, kad romieši bija zaudējuši savus ideālus un pārvērtušies par egoistiskiem dzīves baudītājiem, kuriem nav nekādu vērtību. Atkal jāatkārto senā atziņa, ka Roma krita nevis tāpēc, ka tai uzbruka barbari, bet tāpēc, ka paši romieši bija pārvērtušies par barbariem.”

    http://www.antiquitas.lv/wp-content/uploads/2015/05/roman_decline-300×282.jpg

    http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/29024-tagadejas-rietumu-vertibas-ir-radusas-kristigo-vertibu-nolieguma-rezultata#

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    lno > 06.12.2016. 22.36

    klusais. seit labs raksts, arī par Nīderlandi http://www.bbc.com/news/world-europe-38212049

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > 05.12.2016. 17.49

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > 06.12.2016. 11.50

    klusais. Pēc britiem prognozēja, ka nākošā būs Nīderlande, tagad to apsteigusi Itālija:)

    P.S. Nevar jau noliegt arī pašu vainu. Korupcija Italijā iespējams lielāka kā LV.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > 06.12.2016. 10.20

    Par IKP Itālijā … tad sanāk , ka tas , ka IKP muļļājas uz vietas ir vainīga ES un EUR ? Interesanti gan kapēc citur tā nav .

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > 05.12.2016. 14.00

    es nezinu kā ir itāļiem, es zinu, kā ir man.

    No jūlija mēneša ir jāmaksā Latvijas valdībai 21% nodoklis par apsaimniekošanas maksu. To nosakot ES regulas. Interesanti – un ko es no šīs valdības saņemu pretī par šī nodokļa maksāšanu?

    Postpatiesību, kā ar partiju svētību ir izzagts valsts budžets? Kā ar airbalitc afērām atkal kāds uz privāto kontu saņems mūsu miljonus?

    Tas ir absurds, ka ES nosaka ,ka mums ir jāmaksā un mūsu valdība un saeima tam dedzīgi atsaucas, bet ES nenosaka, ko mēs par maksāšanu saņemam.

    Tā kā tas ir šobrīd – tā ir prasta cilvēku aplaupīšana – mēslaina augsne populismam , un visādām tikumības audzināšanām ar visādiem smieklīgiem čekistu laiku likumiem

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    eraksti > 06.12.2016. 11.07

    Protams, ka taka ir bīstama. ES var sadalīties. Bet tas notiks tāpēc, ka vara iznīdē vietējās tautas. Kā brīvu, neatkarīgu tautu savienība ES varētu pastāvēt. Lielbagātniekiem, saprotams, pirmā vietā naudas apgrozība, tāpēc ar visādiem ieganstiem bagātākās valstīs ļauj gāzties iekšā iebraucējiem. Tautām tas nepatīk un nepatiks.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Aldis-2 > 06.12.2016. 13.48

    klusais raksta: (1) manuprāt tur vairāk pie vainas stāsts par ziemeļu un dienvidu mentālitāti (2) nevis EUR un ES.

    Pirmajā teikuma daļā tev ir absolūta taisnība. Un ja tu to paanalizētu dziļāk, tad teikuma otrajā daļā nonāktu pie cita secinājuma.

    Vācu ekonomiskais modelis noteikti ir daudz labāks par itaļu ekonomisko modeli. Tomēr vācu modelis balstās vācu mentālitātē, bet itaļu modelis – itaļu mentālitātē. Savukārt mentālitāti nevar mainīt ne ar likumiem, ne ar direktīvām, ne ar rēgulām, ne ar vienoto valūtu.

    Ja nebūtu vienotās valūtas un ES būtu tikai sadarbības un pieredzes apmaiņas organizācija, tad itaļiem ar laiku vācu modelis varētu šķist pievilcīgs un viņu mentālitāte šajā jautājumā varbūt sāktu mainīties.

    Lūk, latvieši ir pārņēmuši kaut ko no vācu mentālitātes ilgākā laikā – 700 gadu laikā, turklāt nebūt ne dēmokratijas apstākļos.

    Mentālitāti var lauzt diktātors vai drīzāk vairāki secīgi diktātori. Mūsdienu Italija ir dēmokratija, līdz ar to tas atkrīt. Atliek charismatiski līdeŗi, kas spētu parādīt/izskaidrot/pārliecināt/nohipnotizēt/apburt itaļus par vācu modeļa priekšrocībām.

    Savukārt ES rēgulas un vienotā valūta uzspiež vācu modeli itaļiem jau tagad. Tâ kâ tas neatbilst itaļu (arī grieķu, franču, spāņu) mentālitātei, tad tas arī nedarbojas. Un tâ kâ tas tiek tieši vai netieši uzspiests, tas rada pretestību. Mentālitāte nevis mainās vajadzīgā virzienā, bet gan nostiprinās vēl vairāk vecajās sliedēs. Varbūt, ja Grieķijai būtu ļauts bankrotēt, tad grieķu bēdīgais piemērs spētu ietekmēt citu tautu mentālitāti pozitīvā virzienā. Bet nu pašlaik nekas neliecina, ka kaut kas varētu mainīties.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > 05.12.2016. 15.13

    to skaisle

    Mēs jau sapratām.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

LoveLove 05.12.2016. 12.35

Paziņojot, ka referenduma negatīva iznākuma gadījumā atkāpsies, Renci pats šo referendumu padarīja par instrumentu, ar kuru vēlētāji pauda savu attieksmi pret viņa valdību. Referenduma jautājums, atšķirībā no Brexit balsojuma, bija iekšpolitisks, līdz ar to populisti nekā nevar apgalvot, ka šis ir sākums, lai Itālija izstātos no ES. Visticamāk, ka Renci vietā tiks iecelts viņa partijas biedrs un līdzšinējais finanšu ministrs, tādējādi nekādu krasu politikas kursa izmaiņu nebūs. Lielākais izaicinājums, ar ko nāksies saskarties Itālijas un Eirozonas politiķiem, ir Itālijas banku kapitāla pietiekamības nodrošināšana. Referendums uz tā fona ir tikai dekoratīvs elements.

+10
-3
Atbildēt

0

west 05.12.2016. 18.47

Loti apsveicami. Cerams, ka Eiropā būs par vienu rozā komunistu mazāk. Šis neesot parastais , bet viņu galvenais. Vēl jo vairāk vajag patriekt.

—————————-

Ziemeļu līgas līderis Mateo Salvīni norādījis, ka Renci ierosinātās reformas atbalsta “baņķieri, Vācijas valdība un Briseles birokrātu banda”.

————————–

Kur viņš melo ?

Valdības sakāve referendumā var stiprināt opozīcijā esošos populistus un galēji labējos, kas jau tā jūtas iedvesmoti pēc Trampa uzvaras.

—————————

Šo iestudēto iebaidīšanas penteri atkārto visi baņķieru apmaksātie masu debilizācijas līdzekļi, vienu mazu valstiņu ieskaitot. Jau šodien bija pa mūsu radio.

Kuri nav “populisti” ? Rozā komunisti ?

+10
-6
Atbildēt

2

    Miervaldis > west 06.12.2016. 10.44

    westiņa iestudēto penteri atkārto visa populistiskā internacionāle, gan maksas trollēni, gan br īvprātīgie aktīvisti.

    Populisti nav tie, kas reāli strādā.

    +1
    -8
    Atbildēt

    0

    eraksti > west 06.12.2016. 11.10

    Latvija nav maza valstiņa. Latvija ir parastu izmēru Eiropas valsts. (Starp citu, Eiropā ir vismaz 20, kas mazākas.)

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu