Pagarinātas mācību gads varētu stāties spēkā jau 2018./2019. mācību gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijai, īstenojot plānotās mācību satura reformas, tomēr būs jāpagarina mācību gads par pāris nedēļām, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) sacīto atstāsta LETA.
“Diemžēl, bet, īstenojot plānoto, mācība satura reformu mums nāksies pagarināt mācību gadu par pāris nedēļām. Tā ir vienīgā bēdīgā ziņa bērnu vecākiem,” sacīja Šadurskis.
Uz jautājumu, par cik nedēļām tas varētu tikt pagarināts, ministrs neatbildēja konkrēti, bet piebilda, ka 2018./2019. mācību gadā tas varētu tikt īstenots.
Lai gan ideja par mācību gada pagarināšanu par divām nedēļām izskanēja šī gada sākumā, tā jau sākotnēji tika kritizēta. Piemēram, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga martā sacīja, ka tā noteikti neesot ministrijas prioritāte, ka jaunas idejas jāvirza rāmāk un pakāpeniski, lai netiktu tracināts izglītības sektors.
Komentāri (21)
Kurmitis 30.11.2016. 09.27
Iepriekšējie ministri tik rāmi un mierīgi virzīja reformas, ka neizdarīja tieši neko. Smieklīgi ir tas, ka Šadurskis būs dabujis cauri visu to, par ko Ķīlis vairāk kā gadu runāja, bet neizdarīja tieši neko.
12
dzeris49 > Kurmitis 30.11.2016. 11.03
Ķīlis bīdīja reālas reformas, it sevišķi augstākā izglitībā, nevis reformu imitāciju, kā Šadurskis, tāpēc jau visi, kas parazitē uz izglītības budžetu, bija pret, it sevišķi visu to Latvijas “augstskolu, kas mums it kā, vairāk kā Lielbritānijā dekāni, rektori, utt, kuri noteikuši sev milzu algas, bt, absolūti neatbild par izgl. kvalitāti.
Latvijā lielākais budžets izglītībai att uz IKP ES, toties vismazākais skolotāju noslogojums.
0
atrium > Kurmitis 30.11.2016. 11.33
dzeris49
Psihiski nestabilais trokšņa un putekļu cēlājs, Ķīlītis, bija tāc pac reformators, kā viņa sugas brālis, Puķina kuces, Zatļera, tuvākais līdzskrējējs, Sprūdžs. Vienīgais ar ko tas sūc izcēlās, ar centieniem panākt, lai kremļa atsūtītā profesura varētu pist prātus mūsu studentiem.
0
andrejs > Kurmitis 30.11.2016. 12.39
zanEi
Nu padalies,lūdzu, ar savām domām. Kuras Latvijas skolas ir “pelnījušas” mazāku skolotāju skaitu un lielāku apmācāmo skaitu uz vienu pedagogu?
0
Ēriks > Kurmitis 30.11.2016. 11.23
Patiesība ir tāda, ka diezin vai tie ekonomiskie rādītāji ir tik spoži, kā mums to stāsta. Drīzāk gan izskatās, ka dažas gudras galvas ir atradušas atjautīgu veidu, kā, izmantojot saukļus par reformām izglītībā, vienkārši apgriezt valsts budžetu uz izglītības rēķina. Šim nolūkam veikli izmantojot izglītības ministra skandalozo personību.
Tas vai tā ir paša Ķīļa iniciatīva, vai arī viņš ir vienkārši instruments veiklu manipulatoru rokās, būtu vēl jānoskaidro. Taču viens ir skaidrs. Nekādu izglītības reformu nav un nebūs. Visdrīzāk iecerēta vērienīga budžeta cirpšana izglītības sistēmai un tas arī viss.
Šobrīd ir skaļi, bet abstrakti lozungi par sliktu izglītības sistēmu, nekvalitatīvām programmām un it kā akūti nepieciešamajām reformām. Tikai nezin kāpēc pie dažādām Latvijas augstskolām ar katru gadu arvien vairāk spieto dažādu ādas krāsu un acu formu ārvalstu studenti, kuriem nebūt nešķiet, ka Latvijas izglītība ir sliktāka par jebkur citur Eiropā iegūto. Ja nu vienīgi tā ir tikpat „cieta” diploma ziņā un ievērojami lētāka cenu ziņā, ko jums apliecinās ikviens Latvijā studējošais ārvalstnieks.
Tāpat diezin vai priecīgāki kļūs tie mūsu pašu Latvijas studenti un viņu vecāki, kuriem līdz šim ir bijusi iespēja mācīties visās tajās „nekvalitatīvajās” programmās, kurām tagad ministrs ar vieglu roku draud atņemt valsts finansējumu. Vēl vairāk – neļaujot pat pabeigt uzsāktās studijas šajās programmās par valsts budžeta līdzekļiem. Un, ja var ticēt paša ministra izteikumiem presē, tad tagad sanāk, ka visiem šiem studentiem vajadzēs vai nu ņemt kredītus, vai arī labāk iet mācīties uz „profenēm”. Tas pats par sevi varbūt arī nav nekas slikts, bet diezin vai ir tas, ko studenti sagaida no sava ministra reformām izglītības sistēmā.
Tomēr ir daži, kas noteikti pateiks Ķīlim paldies. Tie būs banku īpašnieki, kuru finansiālajā verdzībā pateicoties šīm „reformām” jau tuvākajos gados nonāks tūkstošiem Latvijas ģimeņu, jo viņu bērniem, lūk, tagad būs iespēja bez maksas studēt tikai kvalitatīvās studiju programmās. Tiesa gan, daudz mazākā skaitā. Savukārt visās pārējās varēs studēt tikai par naudu, kuru aizņemties kopā ar galvotājiem varēs sekot, protams, uz banku.
http://www.ntz.lv/dazadi/kilis-pus-sabiedribai-acis-miglu/
0
andrejs > Kurmitis 30.11.2016. 11.22
Latvijā tik tiešām ir nenormāli uzpūsti štati skolās
Pirms kāda laika jau minēju, ka vienā smalkā Rīgas krievu skolā ir veseli 6 direktora vietnieki un 127 pedagogi!
Vietējā Vienotības trollene skaidroja, ka tas esot normāli. Laikam jau V atbalsta vislielāko izglītības budžetu ES un nenoslogotu skolotāju uzturēšanu par valsts naudu.
Daudzās lielās komercsabiedrībās ir mazāk priekšnieku.
0
lno > Kurmitis 30.11.2016. 12.05
zanĪt, tas bija veltījums tev un taviem draugiem:):):)
0
zanE. > Kurmitis 30.11.2016. 11.47
…andrej…vakar ln0 par Taviem komentāriem Tev veltījis ierakstu:
– “Ar nelieliem izņēmumiem IR portāls kļuvis par idiotu forumu, no kuriem katrs maļ vienu un to pašu jau gadiem:)”
0
zanE. > Kurmitis 30.11.2016. 11.53
…speciāli andrejam, kuram patīk melot, bet nepatīk domāt:
26.septembris 2016 12:24
– “andrej…127 pedagoģiskie darbinieki uz ~1500 skolēniem, tas nav nekas ārkārtējs, pie tam, ja skolā ir 50 audzināmās klases vidēji ar 30 skolēniem klasē…ir mācību priekšmeti, kuros skolēnus dala grupās un to skaits nedrīkst pārsniegt 16…
…interesantāki dati būtu par tām skolām, kurās skolēnu skaits nesasniedz 800…kāda tur ir skolotāju noslodze un kāds pedagoģisko darbinieku skaits…
…kā jau minēju – ir mācību priekšmeti, kuros skolēni (klase) tiek dalīta grupās…līdz ar to mācību stundu skaits pieaug…ņemot vērā, ka Tavā minētajā piemērā/skolā tiek mācīta latviešu, krievu, angļu, vācu, franču un latīņu valoda – nav grūti sarēķināt, cik pedagogi vajadzīgi, lai nodrošinātu tikai valodu apguvi…arī matemātikas, fizikas, ķīmijas apguvei tiek dalītas grupas…
…seši direktora vietnieki – mjā, direktora vietnieks sākumskolas izglītības darbā, pamatskolai un vidusskolai – loģiski…direktora vietnieks saimnieciskajā darbā – arī normāli, direktora vietnieks informācijas tehnoloģiju jomā – nu, nezinu, bet pieļauju, ka attīstoties IT un e-klasei – tāds ir nepieciešams…direktora vietnieks audzināšanas darbā – pieļauju, šī amata pienākumus varētu sadalīt uz vietniekiem, kas atbild par izglītības jomu…
…hmmm…interesanti – izrādās, trīs desmitās klases (a,b,c) audzina viens klases audzinātājs, tāpat 2 vienpadsmitās un 3 divpadsmitās…tāpat arī pamatskolas klasēs viens audzinātājs vairākām klasēm…nudien, interesanti…”
0
andrejs > Kurmitis 30.11.2016. 12.02
~1500/127 = 11,8!
Lielbritānijā un Francijā ir vairāk apmācāmo uz vienu pedagogu.
Lielai Rīgas skolai ir vidējais skolotāju skaits uz vienu skolēnu valstī. Ko tad lai saka par mazajām lauku skolām, kur ir pamatotas problēmas ar skolēnu skaitu klasēs, – vai arī V uzskata, ka visas latviešu lauku skolas jālikvidē, lai rižaņini varētu dzīvot “zaļāk” nekā citās daudz bagātākas Eiropas Savienības valstīs?
0
andrejs > Kurmitis 30.11.2016. 23.07
to lno
Paldies par apsveikumu. Biju uz foršu konci nogājis.
p.s. ZanEs viedokli tā arī nesagaidīju.
0
lno > Kurmitis 30.11.2016. 18.00
andrejs. Sveiciens vārda dienā!:)
0
andrejs > Kurmitis 30.11.2016. 09.50
Jācer, ka izdosies īstenot skolu attīrīšanu no prokrieviskiem skolotājiem. Es gan šaubos, vai tas izdosies, jo daļa Vienotības deputātu kārtējo reizi bloķēsies ar SC, lai nepieļautu sengaidītās pārmaiņas.
0
jurisml_inbox_lv 30.11.2016. 12.39
viena pa iistam buutu reforma paartraucot valsts finanseejumu taam skolaam kuraas nemaaca valsts valodaa , nekaadus prokrieviskos skolmeistarus nebuus jaameklee , jo taaadu neatradiisies , viņi visi ir vienādi , ja iztur paarbaudi ar testiem, atļaut maaciit krievu valodu un literatuuru, protams ja pats runaa perfekti valsts valodaa , paareejie nav vajadziigi , jo latviski no fizikas matemaatikas ne muu ne mee nemaak, paariet beidzot uz valsts finanseetu izgliitiibu valsts valodaa , ja vecaaki neveelas laist beernus skolaas , var braukt maaciities uz piiteru, vai kautkur pie saviem vecvecaakiem uz ģerevņu , domaaju ka taadi neatradiisies, tad arii viss nostaasies savaas vietaas , gan integraacijas , gan pilsoniibas , gan drošiibas jomā.
0
Neticis 30.11.2016. 23.57
Vai tad beidzot ir zināms ar kādu izglītības saturu šīs papildu nedēļas aizpildīs?
0