Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās rāda sabiedrības vilšanos

Pasaules uzmanība 8.novembrī bija piesaistīta Amerikas Savienotajām Valstīm, kur prezidenta vēlēšanās negaidīti uzvarēja Republikāņu partijas virzītais Donalds Tramps, kam sekoja pārsteigumu vēstoši mediju virsraksti. Kas ļāva uzvarēt Trampam, ko šī uzvara liecina par amerikāņu sabiedrības noskaņojumu, kā mainīsies ASV ārpolitika un vai Tramps pildīs skaļos pirmsvēlēšanu laika solījumus?

Donalda Trampa gadījumā acīmredzot par labu nostrādāja tas, ka viņš ir ārpus politikas. Zināmā mērā mēs varam vilkt paralēles ar Latvijas situāciju – ļoti bieži cilvēki izsaka vēlmi redzēt tos, kuri nav politikā, lai ar jaunu skatu var īstenot reformas. Otra lieta – Tramps ir skāris dažādas sabiedrībā sasāpējušas problēmas, piedāvājis jaunus risinājumus, lai gan ļoti pretrunīgus un grūti realizējamus. Tas ir zināms pārsteigums, bet diezgan likumsakarīgs, vērtējot to, kā ir noritējusi priekšvēlēšanu cīņa.

Var just, ka vairākums vēlētāju ir ļoti vīlušies esošajā politikā, jo jautājumi, kas cilvēkiem ir sāpīgi, nav risināti.

Balsojums parāda to, ka cilvēki ir gatavi pieņemt gandrīz jebko, kas ir nācis no malas, ārpus politikas. Ja kritiski vērtē, vairākums Trampa solījumu nav izpildāmi. Daļa no tiem pat neatbilst tām demokrātijas vērtībām, kas ir gan ASV Konstitūcijas, gan pastāvošās varas, gan sabiedrības pamatā.

Partneriem ir pamats piesardzībai
Pasaules un pamatā Eiropas valstu līderi ir diezgan rezervēti apsveikuši jauno ASV prezidentu. Vēlēšanu iznākums ir uzņemts ar bažām, kas saskaņojas neskaidrā Trampa pozīcijā un priekšvēlēšanu laikā paustajos pretrunīgajos apgalvojumos. No otras puses ir jāatceras – neraugoties uz to, ka ASV prezidentam Konstitūcijā ir paredzētas plašas pilnvaras un tiesības, varas līdzsvars ir tāds, ka viņa lēmumiem jāgūst arī ASV Kongresa atbalsts.

ASV politikā nav iespējams, ka viena persona atbilstoši savai izpratnei virzīs procesus.

Arī partijai, kas viņu ir nominējusi, ir savi principi, kā tā līdz šim ir strādājusi. Piesardzībai ir pamats, bet nevajadzētu arī pārāk uztraukties par to, ka ASV būs ļoti krasas ārpolitikas izmaiņas.

Tramps ir minējis, ka viņš vēlas samazināt ASV iesaisti dažādu valstu konfliktos, kur ASV nav tiešas intereses, un pārskatīt steigšanos palīgā jebkurā situācijā. Domāju, ka Trampa izteikumi bija vairāk vērsti uz vēlētāju uzrunāšanu ar nolūku, ka mēs nostiprināsim ASV iekšējo varenību un citām valstīm liksim pildīt tos solījumus, ko tās ir uzņēmušās. Gan Demokrātu partija, gan Republikāņu partija, kas ir nominējusi Trampu, jau kopš Otrā pasaules kara laikiem ir iesaistījušās globālu jautājumu risināšanā, un nekas šo partiju pozīcijā neliecina, ka kaut kas būtu mainījies. Līdz ar to var paredzēt, ka ASV politikai šajā jautājumā nevajadzētu kardināli mainīties. Šādai idejai ir jāgūst Kongresa apstiprinājumu, un stipri šaubos, vai tas ir iespējams.

Mēs noteikti varam paļauties uz līdzšinējā ASV viceprezidenta Džo Baidena teikto, ka NATO 5.pants paliks nemainīgs un ASV savas saistības pildīs. Jāsaka gan, ka šobrīd Tramps politikā – gan iekšlietās, gan ārlietās – ir nezināmais zirdziņš, un tāpēc visi gaida ar bažām, kas un kādā veidā no priekšvēlēšanu laikā solītā tiks īstenots.

Tramps ir emocionāli skāris sabiedrībā jūtīgas tēmas, pie tam izmantojot bailes, radījis ienaidnieka tēlu un ar to spēlējis uz vēlētāju emocijām. Pretstatā viņam bija ļoti politkorekta pretiniece – Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone, kura centās ieturēt līdzšinējo politiskās diplomātijas toni, kas viņai ir nospēlējis par sliktu. Viņi bija ļoti krasi atšķirīgi.

Var teikt, ka šajās vēlēšanās ir notikusi krasa vēlētāju polarizācija – tie, kas ir atbalstījuši Klintoni, nespēj samierināties un pieņemt Trampa uzvaru. Pats Tramps pēc tam ir paziņojis, ka viņš centīsies mazināt to sašķeltību, kas ASV ir radusies priekšvēlēšanu periodā, lai būtu visas tautas prezidents. Redzēsim, vai un kā tas viņam izdosies.

Lēmumi grūti prognozējami
Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, kādi būs lēmumi, ko Tramps pieņems. Iespējams, viņš liks liekāku akcentu uz to, ka ASV mazāk iesaistās globālu jautājumu risināšanā – tas izriet no viņa sacītā. Varbūt viņš vairāk akcentu liks uz to, lai citas NATO dalībvalstis pienesumu militārās aizsardzības jomā palielinātu atbilstoši tam, ko paredz NATO vadlīnijas – līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Jāsaka, ka šeit Trampam ir taisnība, jo no visām NATO dalībvalstīm tikai piecas valstis šo kritēriju šobrīd izpilda pilnībā.

Pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu par Trampa pieeju politikas veidošanā, tomēr kopumā domāju, ka mums nav jābūt bažīgiem, ka notiks krasas izmaiņas. ASV kā liela valsts ar ietekmi globālajā politikā to centīsies saglabāt un turpinās iesaistīties dažādu jautājumu risināšanā, kā tas ir bijis līdz šim.

Mēs Latvijā vienmēr bažījamies par drošības jautājumiem, un Amerika kā sabiedrotais mums ir nozīmīga, bet, pat ņemot vērā to, ka Tramps ar saviem priekšvēlēšanu izteikumiem ir sējis bažas un bailes par to, ka ASV pārskatīs sadarbību, mums nevajadzētu par to ļoti uztraukties – ASV sadarbību ar saviem sabiedrotajiem arī turpmāk plāno uzturēt.

Krievijas un ASV attiecību uzlabošanās
No vienas puses mēs varētu teikt, ka daži Trampa priekšvēlēšanu laikā paustie izteikumi liecina par to, ka viņš ir pozitīvāk noskaņots pret Krievijas Federāciju un tās prezidentu, bet tajā pašā laikā jāņem vērā, ka Tramps ir ļoti pretrunīga personība, Krievija nevar tik ļoti cerēt uz izteiktu attiecību uzlabošanos un krasām izmaiņām, bet pieļaujams, ka attiecības varētu virzīties citā gultnē.

No Latvijas viedokļa raugoties, tas nemaz nav slikti, ka divas lielvaras savas attiecības normalizē, jo Krievija kā valsts, kas mums ir līdzās, vienmēr šeit būs. Pagaidām ir grūti prognozēt, vai Trampa ievēlēšana mazinās saspringtās attiecības starp ASV un Krieviju un kā tas ietekmēs Latviju, bet līdz šim priekšvēlēšanu laikā paustais liek mums būt piesardzīgiem.

Cenšas norobežoties no globalizācijas
Tas, ka pasaule mainās, sākās jau ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Var redzēt, ka gan politiskajā elitē, gan arī sabiedrībā briest tāds noskaņojums, ka katra valsts, jūtot globālās ekonomikas un politikas ietekmi, cenšas sevi aizsargāt, norobežot.

Jāsaprot, ka mēs tā kā tā esam atkarīgi no citām valstīm, un tā zināmā mērā ir maldīga ilūzija, ko sabiedrība un reizēm arī politiķi mēdz uzturēt, ka mēs varam norobežoties no pasaules problēmām, piemēram, kā Lielbritānija – izstājamies un esam brīvi no Eiropas Savienības negatīvās ietekmes. Globālie procesi Lielbritāniju turpinās ietekmēt. Būs jautājumi, kurus viena valsts atsevišķi nevarēs atrisināt, piemēram, bēgļu krīze vai karš Sīrijā – tie ir jautājumi, kas ietekmēs visu pasauli, un to risināšanai būs nepieciešama starpvalstu sadarbība. Neraugoties uz to, ka vēlētāji vēlētos, lai valsts mazāk iesaistītos šajos procesos, tas būs neizbēgami un nepieciešami.

Sabiedrībā ir daudzas un dažādas interešu grupas, un visas tās intereses jāsabalansē, arī Trampam.

Politika ir kompromisu māksla, un domāju, ka lielu daļu no tā, ko viņš ir solījis, viņš nemaz nav grasījies izpildīt, tie ir bijuši skaļi un tēlaini izteikumi, piemēram, par sienas uzbūvēšanu uz robežas ar Meksiku. Tiesa gan, lietas, ko viņš ir izvirzījis kā prioritātes – migrācijas ierobežošana, ekonomisko jautājumu risināšana, ASV līdzdalības samazināšana globālos konfliktos – varētu būt šī prezidenta politikas virzieni. Tomēr tas, ka daļa no solījumiem ir daiļrunīgi un emocionāli vērsti uz vēlētāju uzrunāšanu, nevis uz pildīšanu, vairākumam jau ir skaidrs.

Viņš kā prezidenta amata kandidāts visos savos izteikumos ir bijis pretrunīgs. Par to pašu NATO 5. punktu – vienā reizē viņš saka, ka ASV neiesaistīsies visos globālajos konfliktos, otrā – ASV savas saistības pildīs, ja citas valstis veltīs 2% no IKP militārajai aizsardzībai. Kāda būs reālā darbība un politika, būs ļoti atkarīgs gan no viņa administrācijas, gan no tās sadarbības ar Kongresu. Solījumu izpilde ir atkarīga gan no komandas, kas tos īstenos, gan arī no tā, kāds būs politiskais un sabiedrības atbalsts.

Līga Mirlina ir Biznesa augstskolas ”Turība” docētāja.