Gaisa transporta uzraudzība Latvijā klibo

Nav noteikta konkrēta atbildība par gaisa satiksmes pārkāpumiem

Incidenti ar lidaparātu iesaisti Latvijā sāk izplatīties arvien straujāk – no klasiskajiem gaisa kuģiem jeb lidmašīnām līdz droniem jeb bezpilota lidaparātiem. Apgriezti proporcionāla šķiet likumdevēja reakcija uz šo jauno fenomenu.

Attīstās pārāk strauji
Šķiet, gaisa satiksme attīstās pārāk strauji lēnajam likumdošanas procesam. Atšķirībā no ūdens un sauszemes transporta, pārkāpumi gaisa transportā Latvijas likumos ir vāji noregulēti un valsts noteiktās sankcijas būtiski atpaliek no mūsdienu prasībām un tendencēm.

Laikā, kad aviācijas nozare apgroza 700 miljardus ASV dolāru gadā, bet starptautiskā lidosta “Rīga” apkalpo vairāk nekā 5 miljonus pasažieru gadā, kopumā jau būtiski pārsniedzot 50 miljonu pasažieru slieksni, un bezpilota lidaparāti ir regulāri viesi pat cietumos, Latvijas aviācijā un gaisa satiksmē periodiski parādās simptomātiski smagi pārkāpumi, kas tā arī negūst ievērību likumdevēja acīs.

Vērtējot likumdevēja progresu, var izdalīt klasisko gaisa kuģu jomu un bezpilota lidaparātus.

Pirmais aspekts ir kapteiņa atbildība par savu gaisa kuģi jeb nepieciešamais “reality check”. Mūsdienās retums ir tādi kapteiņi, kuri regulāri lido paši ar sev piederošu lidmašīnu. Vairākums kapteiņu apkalpo lielās aviokompānijas, kurām lidmašīnas pieder vai pat ir paņemtas nomā jeb līzingā. To apliecina Civilās aviācijas aģentūras gaisa kuģu reģistrs – virknei gaisa kuģu vispār nav pieejama publiska informācija par lidojumiem.

Pat ja pieņemtu, ka visi kapteiņi lido ar saviem gaisa kuģiem, jāuzdod jautājums – kurš atbild par lidojumiem? Atbilde būs – jāatbild tiem, kas potenciāli var ietekmēt gaisa transporta izmantošanu. Pirms 22 gadiem likumā “Par aviāciju” tika nostiprināts vēsturiskais princips, ka gaisa kuģa kapteinis ir tas pilots, kas ir atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatāciju un drošību lidojuma laikā.

Precīzi nenoteic
Termins “ekspluatācija” ir ļoti plašs jēdziens, kas pamatā ietver tehniskās apkopes un lidotspējas uzturēšanas pienākumu. Savukārt “drošība” ir apstākļi, kuros nav apdraudējuma un/vai ir vajadzīgā aizsardzība pret iespējamu apdraudējumu, citiem vārdiem – spēja izpildīt paredzētos uzdevumus, darboties nebīstami un uzticami.

Administratīvo pārkāpumu kodekss gaisa kuģa tehniskās apkopes vai lidotspējas uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu paredzēts sodīt ar naudas sodu 150-700 euro, juridiskajām personām 700-7000 euro. Līdz ar to 1994.gada likuma skatījumā konkrētā lietā konkrētais atbildīgais kapteinis būs atbildīgs atkarībā no tā, vai viņš ir fiziska vai juridiska persona.

Lidostā “Rīga” 2016.gada septembrī notikušais incidents, par kuru Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ir sācis izmeklēšanu, lasot šo likuma normu, būtu uzskatāms par kapteiņa atbildību.

Saskaņā ar biroja mājaslapā publicēto ziņojumu sarakstu, katru gadu notiek vairākas izmeklēšanas.

Daudzas ir par distances neievērošanu vai mazo privāto lidaparātu nelaimēm, kas neskar starptautiskā lidlauka slēgšanu uz vairākām stundām. Savus līdzšinējos ziņojumus Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs parasti publicē aptuveni viena gada laikā kopš notikuma. Tik ilgi attiecīgā lidojuma kapteinis vai nu dzīvos mierīgi, vai arī varbūt nē.

Likums neprecizē, vai kapteinis atbild visiem – pasažieriem, Civilās aviācijas aģentūrai, Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam, vai tikai dažiem.

Spēkā esošais normatīvais regulējums dod iespēju Civilās aviācijas aģentūrai atņemt kapteiņa tiesības lidot turpmāk.

Pilota licences iegūšana ir dārga, līdz ar to ļoti nepatīkama sankcija, bet tikai paša pilota personīgo finanšu kontekstā, nevis valsts gaisa satiksmes drošības prevencijas kontekstā kopumā.

Sankcija pret kapteiņiem, kuriem atņemta licence, nerada stingru pārliecību. Par pasažieru pārvadāšanu ar gaisa kuģi, ja to izdarījusi persona, kurai nav piešķirtas tiesības sniegt šādu pakalpojumu, var noteikt sodu – brīdinājumu vai naudas sodu 150-700 euro, juridiskajām personām – 450-1500 euro.

Brīvais lidojums
Bezpilota lidaparātiem jeb droniem, kā to vēsta pats nosaukums, nav kapteiņa. Līdz ar to atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatāciju un drošību lidojuma laikā nav neviens. Bezpilota lidaparātu kontroles jomā Latvijas lielākais sasniegums līdz šim ir likuma “Par aviāciju” 47.1 pants, kas faktiski aizsargā ekskluzīvi militāra rakstura objektus un militārās intereses. Likumprojekta iesniedzējs bija Aizsardzības ministrija, kura faktiski parūpējas par savas nozares sakārtošanu.

Pārējo ministriju iniciatīvas šajā jomā nav vainagojušās panākumiem.

Valsts policija ir aktivizējusi jautājumu par regulējuma nepieciešamību, un drīzumā ir cerība sagaidīt Ministru kabineta rīcību. Reizē ar MK noteikumu projektu ir nepieciešams virzīt likumprojektu par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un/vai Krimināllikumā.

Ņemot vērā, ka Civilās aviācijas aģentūra jau organizē sertificēšanu un uzraudzību, arī soda funkcijas nodošana tās rīcībā varētu radīt interešu konfliktu.