Veselības ministres skatījumā no 1.decembra ģimenes ārstiem ir jāsāk strādāt ar elektronisko darba nespējas lapu, un ministre darīšot visu, lai tas tā notiktu.
Elektroniskā darba nespējas lapa jau patlaban ir gatava darbam, savukārt ar elektroniskās receptes ieviešanu ir sarežģītāk, veselības ministres Andas Čakšas pasuto intervijā Latvijas Radio atstāsta LETA.
Viņa atzina, ka e-veselības projekts bijis ļoti ilgs, neveikls un slikti organizēts process, ar kuru valsts nekādā gadījumā nevarētu lepoties. “Tas ir ļoti slikts projekts, bet šobrīd jautājums ir, vai mēs visu metam ārā un atvadāmies no e-veselības, vai arī tomēr saprotam, kas no tā ir derīgs. Piemēram, ja mēs runājam par darba nespējas lapu, man liekas, ka šis modelis ir labs,” sacīja ministre.
Elektroniskā darba nespējas lapa patlaban esot gatava un ārstam tās aizpildīšana un nosūtīšana prasot vien pāris [datora peles] klikšķus. “Tas, manuprāt, ir tiešām viegls modulis, kas arī varētu sākt strādāt,” vērtēja ministre, norādot, ka elektroniskajai darba nespējas lapai vajadzētu sākt darboties no šā gada 1.decembra. Viņa noraidīja atsevišķu ģimenes ārstu apgalvojumus, ka darba nespējas lapu elektroniski aizpildīt ir laikietilpīgāk nekā papīra formātā.
“Ja mēs runājam par e-recepti, tad tas ir sarežģītāks modulis. Es domāju, ka mums tiešām būs vēl daudz jāstrādā pie tā, lai apmācītu un parādītu, kādā veidā tas darbosies. Tādēļ šobrīd mēs slēdzam līgumus ar ģimenes ārstiem par tā saucamo testa versiju uz vienu mēnesi, kur viņi skatās, kā šie moduļi funkcionē,” informēja Čakša.
Veselības ministres skatījumā no 1.decembra ģimenes ārstiem ir jāsāk strādāt ar elektronisko darba nespējas lapu, un ministre darīšot visu, lai tas tā notiktu.
Jautāta, kas varētu būt vainīgs pie e-veselības projekta neveiksmēm, Čakša atgādināja, ka ir pagājuši deviņi gadi un nomainījušies daudzi ministri, kuri pieņēmuši neskaitāmus lēmumus. Kopumā liela kļūda bija tā, ka darbs pie e-veselības tika sākts, pietiekami neiesaistot tos, kuri šo sistēmu ikdienā lietos, tātad ārstus, vērtēja Čakša. “Ja mēs kādu elektronisku sistēmu radām vienkārši IT [jeb informācijas tehnoloģiju] cilvēku galvās, kaut kur IT laboratorijās, nevis kopā ar tiem, kas to sistēmu lietos dienu dienā, tad stāsts bieži vien uzreiz ir lemts neveiksmei,” atzina veselības ministre.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija pagājušajā nedēļā kopsapulcē vienojās neparakstīt pamatlīgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par e-veselības sistēmas izmantošanu. Tāpat kopsapulcē ģimenes ārsti nobalsoja par gatavību brīvprātīgi pilotēt e-veselības sistēmu, kad būs veikti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, ņemot vērā asociācijas priekšlikumus.
Asociācijas priekšsēdētāja Sarmīte Veide norādīja, ka arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ir vienādās domās ar Latvijas ģimenes ārstu asociāciju un negrasās parakstīt līgumus ar NVD.
Vienlaikus asociācijas juriste Solvita Olsena aicināja ģimenes ārstus neslēgt līgumus ar NVD, jo produkts ārstiem nav pazīstams un nav pārliecības, ka tas darbosies adekvāti, turklāt viņa norādīja, ka patlaban arī līgums nav noformēts juridiski korekti.
Tāpat Olsena norādīja, ka gadījumā, ja līguma neslēgšanas dēļ NVD neslēgs ar ģimenes ārstu pamatlīgumu, viņa aicināja vērsties asociācijā, jo, kaut arī situācija ir nepatīkama, tā ir risināma, – nepieciešamības gadījumā pat ar tiesas palīdzību.
Vienlaikus ģimenes ārsti izteikuši bažas par e-veselības ieviešanu no šī gada 1.decembra, jo tieši šis laiks ārstiem ir visgrūtākais – ļoti daudz pacientu un liela slodze.
Ģimenes ārstu vidū vairākkārt izskanējušas bažas par e-veselības sistēmas nepilnībām, kas varētu apdraudēt pacientu datu drošību un konfidencialitāti, turklāt ārsti norādīja, ka sistēmas ieviešanas rezultātā varētu pasliktināties pacientu apkalpošanas kvalitāte un paildzināties vizītes ilgums.
Komentāri (15)
Absints 26.10.2016. 12.20
Progress ir neizbēgams, datoru un tiešsaistes lietošana finālā atvieglo darbu visur un visiem, tā kā jāsaprot, ka tas ir nenovēršami. Cita lieta ir patreiz izstrādātā versija, sistēmas piemērotība, ērtums utt. Ja izmetīs šo izstrādi, pēc laika būs cita, bet būs…Tāpēc būtu jābūt saprātīgai adaptācijas fāzei. Būtu jābūt pilot-dakteriem, kas to lietos, sniegs atsauksmes, IT speciālistiem, kas to ņems vērā un labos tā, lai sistēma ir ērta, droša, ātra… lai tā atvieglo dakteru darbu, ne sarežģa. Ja to, kas ir radies ministrijas ierēdņu galvās, un, ko pēc to prasībām ir uztaisījuši IT darbinieki, ar spēku ieviesīs, viennozīmīgi būs pretestība. Citiem vārdiem sakot – sistēma vēl nav gatava, ir vajadzīgi beta klienti, (vēl) nauda izmaiņām.. Pie kam vieglāk tagad ir noriet un izmest, nekā tomēr panākt tās lietošanu. Tas nu būtu uzdevums patreizējai ministrei…
Starp citu IT nozare ir kļuvusi par vienu no visvairāk ienākumus nesošajām nozarēm Latvijā. Ienākumi nāk, bet tie pārsvarā nāk no ārzemēm. Tas nozīmē, ka vaina nav kvalificētā IT speciālistu trūkumā, vaina ir valsts pasūtījumu organizācijā, prasību noformēšanā.. jo IT cilvēku uztaisa to, ko no viņiem prasa. A, ja prasības greizas…pasūtītājs nekontrolē rezultātu..
Tāpēc ir dīvains paradokss, IT nozare it viena no vadošajām Latvijā, tajā ir izcili speciālisti, tā labi kotējas pasaulē, bet pati Latvija informācijas tehnoloģiju lietošanā ir viena no atpalicējām… Un iemesls ir vienkāršs- ierēdņi strādā nekvalitatīvi, valsts pasūtījumu sistēma ir stīva, jeb Latvijas valsts nespēj nodrošināt procesu, lai iegūtu kvalitatīvu rezultātu (atceramies e-skolu, kur tika izgāzta milzīga nauda, bet lieto e-klasi, kas tika taisīta privāti…)
Tas gan ir visur…
3
Aigars Brauns > 26.10.2016. 13.19
Tas paradokss izskaidrojams ar nejēdzīgo noteikumu, ka iepirkumā jāizvēlas vislētākais piedāvājums. Par 100 eiro nevar nopirkt Lexus, varbūt kādu sagrabējušu folksvāģi.
0
Absints > 26.10.2016. 16.58
Armija iepirka lētākās sapieru lāpstiņas- vienai reizei. Trolejbusus mazgāja ar nanoūdeni… Korupcija ir būtisks arguments, bet ne vienīgais. Ierēdņi vienkārši nespēj (un nevis negrib) nodrošināt rezultātu. Tā kā viss summējas – lētākais piedāvājums, korupcija un ierēdņu impotence. Un mūsu samierināšanās ar to pa virsu visam.
Nekur, nekad nevienā vietā valsts nespēj nodrošināt efektīvākos risinājumus. Latvijā tas ir izteikti.
0
dzeris49 > 26.10.2016. 13.36
Problēma korupcijā, kad noteikumus izstrādā tā, lai konkursā uzvar “savējie”, nevis labākie, saprotams, par zināmu “otkatu”.
Un arī tas noteikums, ka jāizvēlas vislētākais, nevis vislabākais piedāvājums, arī ir absurds, saprotams.
0
dzeris49 26.10.2016. 09.45
Cik esmu runājis ar savu ģimenes ārstu un arī vēl pāris ārstiem, viņi par šo projektu ir šausmās, tas nevis atvieglos, bet, sarežģīs darbu, un ir absolūti dzīvot nespējīgs.
Nu, to ZZS ministres apgalvojumu, ka lūk, viss ir galīgi izgāzies, bet, viena lieta tur tomēr esot laba, var salīdzināt ar kāda, teiksim, auto būvētāja apgalvojumu, ka principā jau tas uzbūvētais autiņš kustēties spējīgs nav, bet, priekšējais kreisais ritenis tam uztaisīts labi.
Saprotams, par bezjēdzīgi iztērētiem nod. maksātāju miljoniem atbildīgo nebūs.
Tas ir no sērijas – tipiskā Latvija, te ir tava Dzimtene, dēliņ.
0
traductrice 26.10.2016. 12.57
No publiskās saziņas es nekādi nespēju saprast, par ko “cepas” ārsti. Ja par receptes izrakstīšanas “ilgumu”, tad atļaušos teikt, ka 90% gadījumu recepti izraksta asistējošā māsiņa (un lai ārsti nestāsta, ka viņiem tādu nav). Turklāt, cik man gadījies redzēt, arī tagad receptes raksta datorā, proti, ir izveidota veidlapa, kas tiek datorā aizpildīta, un tad uz receptes lapas to drukā ārā. Es nespēju iedomāties, kā elektroniska recepte var NEBŪT ērtāka par rakstīšanu ar roku vai rakstīšanu datorā un drukāšanu (cenšoties ietrāpīt papīra receptes logos). Turklāt, tiem, kam nepieciešami medikamenti katru mēnesi (un tādu pacientu ir vairums), e-recepte ir tikai jāatjaunina (visa info taču jau ir reiz ievadīta) – vai tad tas nav ērti? nav ātrāk? nav parocīgāk?
0