Kalvīti ievēlē par jauno Latvijas Hokeja federācijas prezidentu

Kandidātu pirmais ieteicis Savickis; Koziols pārmaiņas dēvē par ”dāvanu hokeja sabiedrībai”

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, amatā nomainot Kirovu Lipmanu, vēsta aģentūra LETA. Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, viens atturējās.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notika jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

“Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,” uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. “Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.”

Neilgi pirms jaunā prezidenta vēlēšanām, kurās nekandidēja iepriekšējais LHF vadītājs, Lipmans uzrunā izteica atvieglojumu, ka beidzot var atstāt atbildīgo amatu. “Biju kategoriski pret Viestura Koziola kandidatūru, bet, tā kā piekrita Kalvītis, esmu ļoti pateicīgs.”

Savukārt Koziols Latvijas Radio 1 atzina, ka Kalvīti kā iespējamo LHF vadītāja kandidātu nosaucis ”Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis. Koziols Kalvīša ievēlēšanu vērtē kā ”dāvanu visai hokeja sabiedrībai” un esot gatavs sadarboties ar viņu.

Jaunajā LHF valdē ievēlēti Valentīns Bļugers, Viesturs Koziols, Edgars Jansons, Armands Šteinbergs, Ralfs Bukarts un Māris Martinsons. Lai arī Lipmana pilnvaru termiņš bija līdz 2018.gadam, LHF valde nedarbojās pilnā sastāvā, tāpēc viens no darba kongresa punktiem bija LHF izpildinstitūciju, tostarp valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana.

LHF prezidenta amatu Lipmans ieņēma jau kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā. Šajā amatā ir bijuši arī Vilnis Burtnieks no 1992. līdz 1994.gadam un Uģis Magonis no 1995. līdz 1998.gadam.

Pēc aktīvas Lipmana darbības Rīgā 2006.gadā risinājās pasaules čempionāts. Latvija pēdējos gados vairākkārt kandidējusi uz iespēju atkal rīkot pasaules čempionātu, tomēr līdz šim tas nav izdevies.

Kalvītis pērn septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas Latvijas kluba Rīgas “Dinamo” īpašnieces AS “Dinamo Rīga” valdes priekšsēdētāja amatu un pašlaik viņš ir AS “Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētājs.

Atbalstu Lipmanam izteica Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) prezidents Renē Fāzels, kurš pat bija nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Tiesa, tas neko neietekmēja, jo prezidentu ievēl LHF biedri.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kalvītis 1992.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot lauksaimniecības ekonomikas bakalaura grādu. 1995.gadā viņš šajā pašā augstskolā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu. Kalvītis politikā iesaistījās 1998.gadā, kad no uzņēmēja, bijušā premjera Andra Šķēles veidotās Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 7.Saeimā.

Politiskās karjeras laikā Kalvītis bijis Saeimas deputāts, zemkopības ministrs un ekonomikas ministrs. 2004.gadā viņš kļuva par Ministru prezidentu. 2006.gadā pēc 9.Saeimas vēlēšanām Kalvītis šajā amatā tika iecelts atkārtoti. 2007.gada decembrī viņš iesniedza demisijas rakstu. Pēc aiziešanas no politikas Kalvītis iesaistījās uzņēmējdarbībā. 2014.gadā viņš mēģināja atgriezties politikā, startējot no tā dēvētās bijušo premjerministru partijas “Vienoti Latvijai” saraksta Zemgalē kā 1.numurs, taču parlamentā netika ievēlēts.