ASV Kongress pieņēmis likumu par atbalstu stabilitātei un demokrātijai Ukrainā
Pastāv risks, ka Eiropas Savienība (ES) varētu atcelt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, ar šādu brīdinājumu Ukrainai klajā nācis ASV viceprezidents Džo Baidens, vēsta lsm.lv. Viņš norādījis, ka Ukrainai ir jāturpina sāktās reformas, lai nedotu ES dalībvalstīm ieganstu sankciju atcelšanai.
ASV Kongress pieņēmis likumu, kurā pausts atbalsts stabilitātei un demokrātijai Ukrainā. Baidens ANO Ģenerālajā asamblejā pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko paziņojis, ka ne visas ES valstis ir gatavas arī turpmāk atbalstīt Ukrainas pozīciju un jebkurā brīdī kāda no bloka dalībniecēm var paziņot, ka vēlas atcelt pret Krieviju noteiktās ES sankcijas.
Baidens paziņojis, ka kopš Ukrainas krīzes sākuma viņš ik nedēļu vairākas stundas sarunājās ar ukraiņu līderiem, lai pārliecinātu viņus turpināt reformas, vienlaikus ne mazāk pūļu pieliekot, lai pārliecinātu Vāciju, Franciju un Itāliju saglabāt sankcijas. Baidens norādījis, ka bieži vien no Eiropas līderiem dzird apgalvojumus, ka situācija ar Krimu tāpat nemainīsies vismaz līdz brīdim, kamēr Krievijā nenomainīsies prezidents, tāpēc neesot jēgas ievilkt Eiropas valstis sankciju procesā.
ASV viceprezidents uzsver, ka pašlaik visa ES pārdzīvo nepārliecinātību par sevi, un to ir sekmējis gan Lielbritānijas lēmums izstāties no bloka, gan milzīgā migrācijas krīze. Šajā situācijā Ukrainas varas iestādēm esot īpaši svarīgi uzsvērt un pierādīt, ka Kijeva nav vainojama Minskas vienošanās neizpildē, jo daudziem esot vilinājums šādās krīzēs vainot upuri.
ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros Kipras prezidents Nikoss Anastasiades paziņojis, ka sankcijas pret Krieviju neļauj sākt normālu dialogu ar Maskavu, kā arī nav uzskatāmas par problēmas risinājumu. Anastasiades norādījis, ka arī Kipra ir smagi cietusi no Krievijas pretsankcijām, tāpēc ir pienācis laiks attiecības normalizēt.
Šī gada jūlijā Kipras parlaments pieņēma rezolūciju, aicinot valdību strādāt pie ES sankciju atcelšanas. Toreiz virkne politisko partiju norādīja, ka Krievijai nav jāuzņemas atbildība par notiekošo Ukrainā. Kipra nav vienīgā valsts, kura aicina sankcijas pret Krieviju atcelt. Līdzīgs noskaņojums valda Ungārijā, Austrijā, Itālijā un Francijā.
Par spīti atsevišķu valstu iebildumiem, ES septembra vidū savas sankcijas ir pagarinājusi vēl par pusgadu, savukārt Krievija ir pagarinājusi embargo rietumvalstu pārtikas produktiem līdz 2017.gada beigām. ASV Kongresa pārstāvju palātā vienbalsīgi pieņemtais likums “Par stabilitātes un demokrātijas atbalstīšanu Ukrainā”, ko iepriekš atbalstīja Kongresa Ārlietu komiteja paredz Krievijas sankciju saglabāšanu līdz brīdim, kamēr pilnībā un līdz galam netiks izpildītas Minskas vienošanās prasības.
Likumā atkārtoti uzsvērts aizliegums atzīt Krimas pussalas aneksiju. Tiek prognozēts, ka sankcijas paliks spēkā līdz brīdim, kamēr ASV prezidents nesniegs Kongresam pierādījumus par Ukrainas suverenitātes atjaunošanu pussalā. Likumā paredzēts, ka viens no Ukrainas atbalsta līdzekļiem ir letālo aizsardzības bruņojuma sistēmu piegāde Ukrainai sadarbībā ar sabiedrotajiem un partnervalstīm. Paredzēts cīnīties pret Krievijas informatīvo propagandu, kā arī līdzdarboties ārvalstu investīciju piesaistē Ukrainas ekonomikai. Pirms dokumentu paraksta ASV prezidents, tas vēl ir jāapstiprina Kongresa augšpalātai – Senātam.
Sankcijas pret Krieviju ES noteica 2014.gadā, kad tā bija anektējusi Krimu, un prokrieviskie kaujinieki bija sākuši pārņemt plašas Austrumukrainas teritorijas. Krievija atbildēja ar pretsankcijām.
Komentāri (31)