Valdība plāno pašvaldībām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kompensēt izdevumus par bēgļiem
Bēgļu aizbraukšana no Latvijas un pārcelšanās uz Vāciju nav jaunums un bija sagaidāma, jo daudzi politiķi jau iepriekš paredzēja, ka bēgļi nebūs nemierā ar dzīvi Latvijā un dosies prom, tā šorīt intervijā LTV raidījumam ”Rīta Panorāma” pirmdien, 12.septembrī, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, citē lsm.lv.
Vējonis akcentēja, ka jau iepriekš politiķi paredzējuši bēgļu, kurus Latvija būs uzņēmusi no Itālijas un Grieķijas, aizbraukšanu. Vējonis norādīja, ka Latvija nevar piedāvāt to, ko bēgļi vēlas. ”Mēs varam piedāvāt mieru un stabilitāti. Tas jau vairākkārt ir uzsvērts, ka mēs neesam gatavi sniegt ekonomiskus labumus ekonomiskajiem migrantiem,” sacīja prezidents.
Viņš atzina, ka Eiropas Savienībā ir vērojama radikāļu – pret bēgļiem un imigrantiem – noskaņotu partiju uzplaukums. ”Ir jāizdara mājasdarbi, lai šāda radikalizācija nenotiek,” teica Vējonis. Šādu mājas darbu vidū ir konfliktu risināšana valstīs, kur notiek kari vai nemieri, jāstiprina ES robežas, kā arī jārod labs kontakts ar kaimiņvalstīm.
Kā ziņots, LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” atklāja, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēmusi ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši alternatīvo statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā. Lai gan politiķi pirms tam solīja, ka darīs visu iespējamo, lai bēgļus integrētu Latvijā, taču mentoriem atvēlētā nauda nedod rezultātus, bet valdības lēmums samazināt pabalstus gandrīz iznīcina iespējas tikt pie sava mājokļa.
Iekšlietu ministrijā atzina, ka Latvijā ir problēmas ar patvēruma meklētāju iekļaušanas plāna iedzīvināšanu, un lēmums par pabalsta samazināšanu bija kļūdains. Jau ziņots, ka Latvija piekrita brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros.
Pirmdien, 12.septembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē apspriež, kā kompensēt bēgļu un alternatīvo statusu saņēmušo personu uzņemšanas ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojums paredz, ka šos valsts izdevumus pašvaldībām kompensēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Draudiņš uzskaita, kādi tieši izdevumi pašvaldībām varētu tikt kompensēti: “Pamatā visos tajos gadījumos, kad tiek sniegti sociālie pakalpojumi bēgļiem vai pārvietotām personām, sociālā palīdzība un atbalsts, izdevumi, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību, kompensējot izmaksas par pabalstiem garantētā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalsts, ārpus ģimenes aprūpe.”
Sabiedriskās politikas centra “Providus” migrācijas un integrācijas pētnieci Agnese Lāce lsm.lv prognozējusi, ka Eiropas Savienības plānu, kas paredz pārvietot aptuveni 160 tūkstošus patvēruma meklētāju no Grieķijas un Itālijas uz citām kopienas valstīm, īstenot neizdosies, un tagad svarīgs jautājums būs, kā mainīt ES patvēruma politiku.
Gada laikā pārvietoti ir aptuveni 3% no paredzētā cilvēku skaita. Eiropas Komisija norādīja, ka pārvietošanas process turpinās un aicināja dalībvalstu valdības pastiprināt pūliņus. “Nē, tas nenotiks, un arī Eiropas Komisija nelolo šādas cerības,” sacīja Lāce, norādot, ka pašlaik vajadzētu nekoncentrēties uz sistēmas izmaiņām kopumā.
Pašlaik EK nav konkrētu piedāvājumu, kā varētu mainīt ES patvēruma piešķiršanas politiku, bet, iespējams, atsakoties no noteikuma, ka bēglim jāpieprasa patvērums pirmajā ES valstī, kurā viņš nonāk, varētu labāk kontrolēt patvēruma meklētāju plūsmu. Tad bēgļiem nevajadzētu nelegāli šķērsot Eiropu, dodoties uz valstīm, kur ir lielākā iespēja, ka viņu pieteikumus izskatīs. Par to vēl notiks diskusijas.
Viens no iemesliem tam, ka programma nestrādā tik ātri kā cerēts, ir kapacitātes trūkums Grieķijā un Itālijā, kur tīri fiziski nespēj izskatīt un apstrādāt tik daudz patvēruma meklētāju pieteikumu. Otrs iemesls ir tas, ka vairākas valstis nesteidzas pašas uzņemt bēgļus, skaidroja Lāce.
Komentāri (20)