fbpx

Rosina amatpersonu deklarācijās norādīt arī nelaulāto dzīvesbiedru 11

Foto: Ieva Čīka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Iecere paredz pienākumu, bet ne aizsardzību, un neattiecas uz viendzimuma partneriem

Finanšu ministrijas piedāvājusi valsts amatpersonām deklarācijās norādīt arī kopdzīves partneri jeb nelaulāto dzīvesbiedru, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Latvijas Radio aptaujātie eksperti ideju atbalsta, taču norāda – ja valsts vēlas uzlikt pienākumu, tad tai vajadzētu arī atzīt un aizsargāt partnerattiecībās dzīvojošos.

Turklāt likumprojekts neattieksies uz amatpersonām, kuras dzīvo viendzimuma attiecībās. Ierosmes pamats ir ziņas par iespējamu valsts amatpersonu negodprātīgu rīcību, kad iestādes vadītājs lēmis par prēmiju savai otrajai pusei, ar kuru nav laulāto attiecībās, vai kad nereģistrētais dzīvesbiedrs ir biežs uzvarētājs iestādes iepirkumos. Taču, lai arī amaptersonai ir ilgstoša kopdzīve un viena mājsaimniecība ar nelaulātu partneri, pašlaik tas nav jānorāda deklarācijā.

Finanšu ministrija (FM) grasās kārtību mainīt, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta pieredzi. FM rosina deklarēt laulībām līdzīgās attiecības, kas pastāv vairāk nekā gadu, ja ir kopīga saimniecība, kopīgas ekonomiskas intereses, bet nav reģistrēta laulība, lai gan to varēja izdarīt atbilstoši Latvijas likumiem. Līdz ar to šie grozījumi neattiecas uz homoseksuāliem cilvēkiem. ”Laulības definīcija Latvijā ir noteikta Satversmē, un šis likums noteikti Satversmi negroza,” saka FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.

”Tas ir būtiski ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet arī sabiedrībai, kas kontrolē valsts amatpersonas, lai informācija būtu plašāka,” stāsta Šņucins. Taču par pārbaudi, vai visi visas amatpersonas deklarēs savas partnerattiecības, FM skaidro – tā kā deklarācija būs atklāta un publiski pieejama, ar to varēs iepazīties plašs sabiedrības loks. Ja nebūs pausta patiesība, gan jau par to ziņos.

Latvijas Universitātes asociētais profesors Artūrs Kučs norāda – no valsts politikas viedokļa nav konsekventi, ka partneriem ir pienākumi, bet attiecībām joprojām nav tiesiska regulējuma.

Domnīcas ”Providus” pētnieks Valts Kalniņš FM priekšlikumu kopumā vērtē pozitīvi, jo tas pietuvina likuma regulējumu faktiskajai dzīves realitātei. “Mērķis ir identificēt un atklāt sabiedrībai personiskās intereses, kas var ietekmēt amatpersonas pienākumu pildīšanu. Ņemot vērā to, ka nereģistrēta kopdzīve ir plaši izplatīta parādība, arī šādas situācijas likumā būtu jāaptver,” saka Kalniņš.

Resursu centra sievietēm „Marta” vadītāja Iluta Lāce saka – atzīstami, ka valsts virzās faktisko attiecību atzīšanas virzienā, tomēr sanāk, ka valsts amatpersonām uzliek pienākumu un pieprasa atbildību, taču, tāpat kā līdz šim, nenodrošina tiesības un aizsardzību.

“Valstij jāiestājas, ne tikai prasot atbildību, bet arī piedāvājot iespējas un aizsardzību. Ja mēs atzīstam tādas attiecības vismaz heteroseksuāliem cilvēkiem, tad jābūt arī tiesiskajai aizsardzībai. Te ir gan īres tiesības, gan kopīgas mantas sadale, gan tad, ja ir kopīgs ģimenes uzņēmums, tiesības uz kompensāciju par kapitāldaļām. No otras puses, ja mums ir de facto homoseksuālas attiecības, tad arī šiem pāriem būtu jādod iespēja deklarēt savus partnerus gan deklarācijās, gan ar visām pārējām tiesībām, kas izriet no tā, ka cilvēki ir vienota ģimene,” saka Lāce.

Komentāri (11)

Jānis 25.08.2016. 12.01

Te ir gan īres tiesības, gan kopīgas mantas sadale, gan tad, ja ir kopīgs ģimenes uzņēmums, tiesības uz kompensāciju par kapitāldaļām.

___________________________

Lācei kaut kāda slimīga tieksme regulēt citu cilvēku attiecības. Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošie labi zina, kas kuram no viņiem pieder, un nepretendē uz otra mantu. Tas ir, viņi ir apmierināti ar esošo tiesisko regulējumu. Kādēļ dažiem ir slimīga vēlme iejaukties ierastajā kārtībā ? Starp citu, ja uzņēmums ir kopīgs, tad neviens nevar atņemt tā kapitāldaļas nevienam no nereģistrētā kopdzīve dzīvojošajiem.

Cita lieta par homīšiem. Piekrītu, ka tad arī homīšiem ir jādeklarē savi kopdzīves partneri. Šeit nevar būt atlaides.

+5
-2
Atbildēt

0

Jānis 25.08.2016. 12.05

Ja mēs atzīstam tādas attiecības vismaz heteroseksuāliem cilvēkiem, tad jābūt arī tiesiskajai aizsardzībai.

__________________

Tiesiskā aizsardzība ir jau šobrīd. Piemēram, Krimināllikumā jebkuram ir tiesības neliecināt pret personu, ar kuru viņam ir kopēja nedalīta saimniecība.

Tieši tāpat ari pagaidu aizsardzības pret vardarbību institūts ir paredzēts gan laulātajiem, gan nereģistrēta kopdzīvē dzīvojošajiem.

+3
-1
Atbildēt

1

    Jānis > Jānis 25.08.2016. 12.12

    Starp citu, minētā tiesiskā aizsardzībā attiecas arī uz homoseksuāļiem.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Mairita 25.08.2016. 11.38

Un ja nenorādīs? Kurš būs tas, kas nāks pierādīt ir kopdzīve vai nav? Tad jau no iespējamā fakta konstatēšanas gadu vajadzēs pie amatpersonas dzīvesvietas dežurēt, lai pārbaudītu vai tiešām ir kopdzīve vairāk kā gadu 😀

+2
0
Atbildēt

2

    jurisml_inbox_lv > Mairita 25.08.2016. 11.51

    ieviesiis stukačošanu , paprasiis kaimiņam ar ko iereednis pi(n)ās.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Mairita > Mairita 25.08.2016. 12.41

    NU, bet tas jau kā lietiskais pierādījums nederēs, ka kaimiņš teica :D, A moš viens vai otrs tikai ciemos piebrauc, nu tā- friends with benefits 😀

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort