Amerikāņu žurnālists Simons Ostrovskis par to, kā medijiem turpināt darbu «postfaktuālā» sabiedrībā, kad cilvēkiem vairs nerūp informācijas patiesums
Starptautiskas ziņu vietnes Vice News reportiera Simona Ostrovska videomateriāls Selfiju karavīri (Selfie Soldiers) pagājušogad kļuva par sensāciju. Izpētījis viena Krievijas armijas karavīra sociālajos tīklos vairāku mēnešu laikā ievietotās pašbildes un pēc tam uzmeklējis tieši tās pašas vietas Krievijā un Ukrainā, un nofotografējies tur, žurnālists uzskatāmi pierādīja – karadarbībā Austrumukrainā piedalās Krievijas armijas vienības. Bet gadu pirms tam pēc reportāžu sērijas par karu Austrumukrainā viņu nolaupīja tā dēvētās Doņeckas tautas republikas kaujinieki un trīs dienas sita un pratināja sava štāba pagrabā.
Plašu ievērību izpelnījušās Ostrovska filmas par korupciju 2014. gada ziemas olimpisko spēļu gatavošanā Sočos, par Izraēlas apmetnēm okupētajā Rietumkrastā, par ziemeļkorejiešu darba nometnēm Sibīrijā. Bet viņa 2007. gada filma par bērnu piespiedu nodarbināšanu kokvilnas novākšanā Uzbekistānā izraisīja globālu uzbeku kokvilnas boikotu un lika diktatoriskajam režīmam atteikties no bērnu darba masveida izmantošanas šajā rūpniecībā.
Mūsu saruna notika Rīgā, kad Ostrovskis stāstīja par savu pieredzi starptautiskā žurnālistu konferencē Rīgas Ekonomikas augstskolā 13. augustā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.