Intervija ar Valsts policijas vadītāju Intu Ķuzi
Kas no ieplānotā piecos aizvadītajos gados ir izdevies un kas ne?
Tajā laikā bija divas milzīgas problēmas – nenormālā cilvēku aiziešana no policijas un gan iekšējā, gan ārējā neticība policijai. Es ļoti labi zināju, kāda policija bijusi, kāda ir, ko var darīt. Mēs ļoti skaisti gājām no 2011. gada, [samazinot kadru mainību], līdz 2014. gadā pirmo reizi sasniedzām līmeni, kad pieņemam darbā vairāk, nekā aiziet. Biju ļoti gandarīts. Diemžēl 2015. gadā atkal parādījās plaisa. Esmu daudzreiz uzdevis jautājumu – vai tā ir mana vaina? Iespējams, cilvēki nenoticēja. Cerēju, ka 2016. gadā policija būs tāda, ka mēs jau skatītos, ko ņemam, ka ir konkurss. Diemžēl tas nepiepildījās, kaut gan viss gāja uz to – sociālais spilvens tika paaugstināts, algas pieliktas.
Protams, saskaramies ar [problēmu], kuras aizsākums ir 2009. gadā, kad daudzi darbinieki aizgāja prom, un sekas ir jūtamas izmeklēšanā. Mums ir divas pamatfunkcijas: sabiedriskā kārtība un drošība, un cīņa ar noziedzību. Mēs faktiski to izdarām. Bet tehnoloģijas attīstās, ir jauni noziegumu veidi, kur prasās cits policijas skatījums. Mēs rēķinām, ka no 2009. gada aizgāja prom ap 50% policistu – izmeklētāji, operatīvie darbinieki, kas strādā ne tik daudz ar dūrēm, bet ar galvu, jo izmeklēšana ir radošs darbs. Tagad tas ir mans tuvākā laika uzdevums – uzlabot izmeklēšanas kapacitāti.
Kā uzlabot kvalitāti? Ģenerālprokurors atsaucas uz zaudēto lietu statistiku, kur attaisnojoši spriedumi ir arī policistu kļūdu dēļ.
Mēs šīs lietas virzām uz koledžu, jo būtībā tās jāiekļauj mācību procesā. Runa nav tikai par izmeklēšanu, bet policijas darba taktiku – kā risināt situācijas. Piemēram, apskates vietas protokols. Ja tu sāc notikuma vietas apskati, ir jāsaprot – uz to tiks balstīta apsūdzība! Neviena notikuma vieta nevar būt tāda, kurā noziedznieks neko nav atstājis. Atkarīgs no izmeklētāja, vai viņš to atradīs. Ja izmeklētājs domā – «ai, man ir stunda līdz maiņas beigām», atbrauc un aizbrauc… Cilvēciskais faktors! Mēs veicam dienesta pārbaudes, mēs sodām. Ir bijis, ka nobīda no izmeklēšanas, bet, ka atbrīvo no darba, tā gluži nav bijis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.