Dace Balode ir viena no tulkotājām, kas strādāja pie Jaunajā Derībā neiekļautā Pētera evaņģēlija un apokalipses latviskošanas. Beidzot varam uzzināt, kas tur tik ķecerīgs
Tas, kā pirms vairāk nekā simt gadiem tika atrasts Pētera evaņģēlija un Pētera apokalipses manuskripts, vien ir atsevišķa stāsta vērts. Franču arheoloģiskajā ekspedīcijā Ēģiptē 1886.-1887. gadā tika uzieta kāda kapavieta, bet tur, līdzās mirstīgajām atliekām, maza grāmatiņa ar vairākiem tekstu fragmentiem grieķu valodā. To vidū arī Pētera evaņģēlijs un Pētera apokalipse, sarakstīti pirmajos gadsimtos, bet nav atzīti par pietiekami autoritatīviem vai pamācošiem, lai tos iekļautu kanonā.
Vēl ļaunāk – vairums baznīcas vīru neieteica kristiešiem lasīt Pētera evaņģēliju, jo teoloģiskie akcenti tajā neatbilda baznīcas mācībai. Lielākā daļa eiropiešu šos laimīgi uzietos tekstus tulkotus lasīja jau drīz pēc to atrašanas, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, bet latviski tie izdoti tikai šogad aprīlī Latvijas Bībeles biedrības apgādā. Tāpat kā Barnabas vēstule, ko latviski iztulkojis Ņikita Andrejevs.
Kas šajos Bībelē neiekļautajos pirmo kristiešu tekstos ir tik īpašs, stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore, Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.