Karš Sīrijā jau tagad ietekmē Latviju, un var būt vēl smagākas sekas nākotnē
Alepo drīz varētu krist. Nu, un? Viegli iztēloties, sēžot pie televizora vai pārlaižot acis virsrakstiem internetā, ka šķietami nebeidzamā vardarbība Tuvajos Austrumos ir kaut kas līdzīgs laika ziņām no dienvidu puslodes. Tropiskas vētras, nevaldāmi meža ugunsgrēki un zemes nogruvumi, kas aprok ciematus, dod vielu dramatiskiem videorullīšiem, bet faktiski kalpo tikai kā sava veida izklaide.
Vairākus gadus Sīrijas karš ierindojās šajā tālo, vienlaikus briesmīgo un ignorējamo katastrofu kategorijā. Kopš tā sākuma 2011. gadā lielas, turīgas pilsētas tika pakāpeniski pārvērstas drupās. Bojā gājušo skaits pārsniedza 100 000, tad 200 000. Pašā Sīrijā vairāk nekā seši miljoni cilvēku bija spiesti pamest mājas, bet bēgļu skaits kaimiņvalstīs tuvojās četriem miljoniem. Pienāca ziņas par starptautiskās konvencijās aizliegto ķīmisko ieroču un kasešbumbu pielietošanu. Valsts ziemeļaustrumos iesakņojās Daesh – reti barbariska džihādistu organizācija, kura mērķtiecīgi centās šokēt un izaicināt Rietumus ar asiņainu video ievietošanu internetā.
Pērn pēkšņi sapratām, ka tas ārprāts attiecas arī uz mums. Milzīgais patvēruma meklētāju pieplūdums Eiropā, kuru lielā mērā iekustināja Sīrijas bēgļi, kļuvis par Eiropas Savienības dienas kārtības svarīgāko jautājumu un draud sagraut vienu no ES populārākajiem sasniegumiem – Šengenas līgumā nodrošināto brīvību šķērsot robežas bez pasu vai muitas kontroles.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.