No Berlīnes atgriezties Latvijā ir iespējams. Guna un Nikolajs tagad Inešos audzē sprogainas šķirnes govis. Andris un Gerda Rīgā izdomājuši, kā Latvijas vilnu pārvērst vīriešu džemperos
Guna Kaņepe un Nikolajs Žiļcovs dzīvo Inešos, Piebalgas novadā. Intervijas dienā, ieraugot sniegam sniegu, abi nopriecājušies – nosegs dubļus un bildes būs skaistākas. «Gaidu, kad slapjais laiks beigsies. Kamēr bija sniegs un uzsalis, govis smuki izskatījās,» saka Guna, sagaidot mūs dzīvoklī Inešos. Ne velti viņas vīra Nikolaja pirmie vārdi latviski bijuši: «Slapjš sniegs.» Nikolajs rāda, ko nopircis, – latviešu valodas mācību grāmatu. Vēloties apgūt tā, lai var sazināties. Ikdienā ar sievu Gunu viņš sarunājoties gan vācu, gan krievu valodā. Ar suņiem Šuriku un Bingo gan abi runājot tikai vāciski. Suņi ir īsti vācieši, un uz Latviju ar saimniekiem pārvākušies pirms diviem gadiem.
Mēslus netīrīšu
Guna dzimusi Valmierā, Nikolajs – Krievijā, Piemaskavā, taču 20 gadus dzīvojis Berlīnē. Par krievu Nikolaju īsti saukt nevar, jo viņa tētis ir ukrainis, bet mamma nāk no Kazahstānas. Guna uz Vāciju devusies pirms divpadsmit gadiem, lai Berlīnes Tehniskās universitātes maģistrantūrā studētu mediju zinātni. Nikolajs turpat mācījies enerģētiku. Abi iepazinušies angļu valodas kursos. Pabeiguši studijas, turpinājuši dzīvot Berlīnē. Guna strādājusi tūrisma jomā, Nikolajs – ķīmiskās rūpniecības inženiera darbu. «Mēs daudz ceļojām, peldējām un braukājām ar riteņiem,» par dzīvi Vācijā stāsta Guna.
2014. gadā abi nosprieduši, ka derētu iegādāties īpašumu, kur dzīvot vasarās. Vācijā zeme dārga, tāpēc abi raudzījušies uz Latviju. «Man gribējās dzīvot laukos. Vilkme būt tuvāk dabai laikam nāk no bērnības. Vecmammai bija lauki, darīju dažādus darbus. Man tas patika,» stāsta Nikolajs. Vasarā, viesodamies Latvijā, abi aizbraukuši apskatīt Piebalgu, jo Gunas vecvecāku dzimtā puse esot Dzērbene, vecāku – Valmiera. Nikolajam Latvijas daba patikusi. Atgriezies Berlīnē, sācis internetā skatīt sludinājumus. Ja jau māju ar zemi, tad kaut kas jādara! Nikolajs iedomājies par savvaļas govīm, kas ganās pašas, un kāds strādnieks pa ziemu tās pieskata. Domu atmetis, kad izlasījis par Gelovejas šķirnes govīm. Tā ir Skotijā radīta šķirne, kas pazīstama ar augstvērtīgu gaļu. Gelovejas ir populāras arī dabas parkos, jo darbojas kā zāles pļāvēji. Ieraugot bildēs sprogainās galvas, Guna piekritusi. Tikai noteikusi: «Mēslus nevākšu.» To atceroties, viņa smejas: «Un ko es daru tagad? Eju un tīru!» Viņas pieredze ar mājlopiem bijusi maza. No bērnības atceroties mēslu kaudzi pie kūts un to, kā tētis ar vectēvu pieņēmuši govij dzemdības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.