Ilvess: Igauņu-latviešu vārdnīcas igauņu versijā neesot atrodams vārds “muļķis” 20

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (no kreisās) un Latvijas prezidents Andris Bērziņš igauņu-latviešu vārdnīcas atklāšanā. Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Print Friendly, PDF & Email

Bērziņš: Labākais veids, kā saglabāt valodas, ir tās lietot

Iepazīstinot ar jauno latviešu-igauņu un igauņu-latviešu vārdnīcu, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka labākais veids, kā saglabāt valodas, ir tās lietot, vēsta LETA.

Prezidents norādīja, ka saziņai savā starpā noder abu valstu valodas un citas nav jāizmanto. “Kāpēc mums jāmeklē citas valodas, lai sazinātos, ja mums ir pašiem savas,” sacīja Bērziņš. Viņš piebilda, ka šīs vārdnīcas ir labākais veids, kā abu valstu mazajām tautām būt cieši kopā, bet tomēr palikt arī katrai par sevi. Atceroties par vārdnīcu projekta pirmsākumiem, Bērziņš stāstīja, ka pirmajā vizītē Igaunijā viņš tur sastapis kādu latvieti, kurš bija apprecējies ar igauņu sievieti. Viņš veltījis pārmetumus prezidentam, ka latviešiem nav lielu iespēju ātri apgūt igauņu valodu. Tāpēc Bērziņš apsolījis, ka šis jautājums tiks risināts. “Man ir prieks apzināties, ka šis solījums ir izpildīts,” teica prezidents.

Pārrobežu sadarbības projekts ir liels solis daudz ciešākai sadarbībai starp abām tautām nākotnē, uzsvēra Bērziņš.

Tikmēr Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess jokojot vilka paralēles starp abu valstu valodām, norādot uz to savstarpējo ietekmi. Piemēram, Igaunijā pie Latvijas robežas pirms daudziem gadiem esot izveidojies igauņu jaunbagātnieku ciemats, kura nosaukums ir līdzīgs vārdam “muļķis”. Igaunijas prezidents jokojot pārmeta, ka vārdnīcas igauņu versijā neesot atrodams vārds “muļķis”. Iespējams, šo vārdnīcu sastādītāji esot nākuši no minētā ciema, smēja Ilvess.

Viņš pateicās Bērziņam par neatlaidību, īstenojot šo projektu, “līdz ar to vismaz latvieši zina, kas ir muļķis”.

Valodnieks, vārdnīcas sastādītājs Valts Ernštreits informēja, ka katrā vārdnīcā ir vairāk nekā 40 000 šķirkļu un šīs vārdnīcas ir nozīmīgas, jo pēdējā abu valstu valodu vārdnīca izdota pirms aptuveni 50 gadiem. Turklāt šajā laikā ir mainījusies vēsture un jau kopš neatkarības atgūšanas laika ir runāts, ka ir nepieciešams izdot jaunu vārdnīcu. Viņaprāt, vārdnīca ir kas vairāk par vārdu krājumu. “Vārdnīca ir vēstures dokuments, laikmeta liecinieks,” teica valodnieks.

 

Komentāri (20)

locus 11.05.2015. 16.08

Lai goda vīrs aiziet ar godu. 😉

+5
0
Atbildēt

3

    Pelēkais Vilks > locus 11.05.2015. 16.11

    Kas tā tāda ķecka Tava teikuma beigās?

    Jaunlaiku pieturzīme?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Pelēkais Vilks > locus 11.05.2015. 16.19

    Ahā! Gaiši, gaiši…

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    locus > locus 11.05.2015. 16.17

    Kāda ķecka? Tā taču ir pelēkā vilka ķepa.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Ignou Project 22.01.2020. 00.25

… [Trackback]

[…] Information to that Topic: ir.lv/2015/05/11/ilvess-igaunu-latviesu-vardnicas-igaunu-versija-neesot-atrodams-vards-mulkis/ […]

0
0
Atbildēt

0

토토사이트 20.03.2020. 15.40

… [Trackback]

[…] Find More on that Topic: ir.lv/2015/05/11/ilvess-igaunu-latviesu-vardnicas-igaunu-versija-neesot-atrodams-vards-mulkis/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu