Kašķi aizēno drošību

Budžeta sadursme ar realitāti, ka nodokļu samazināšana beigusies, bija sāpīga

Sāksim ar labo ziņu: 2016.gada budžetā naudas Latvijas drošībai ir ievērojami vairāk. Lai gan kaujas Donbasā ir pierimušas un Latvijas politiskajā dienas kārtībā jau vairāk nekā pusgadu dominē citas tēmas, Krievijas agresijas draudi mūsu reģionam vēl aizvien pastāv. Īstermiņa domāšana un svaidīšanās līdz ar sabiedrības strauji mainīgo noskaņojumu ir politikas ikdiena visā pasaulē, tomēr, sastādot nākamā gada budžetu, Latvijā valsts drošība ir palikusi nemainīga prioritāte. Aizsardzības budžets pieaugs par gandrīz 50% un veidos ap 1,4% no iekšzemes kopprodukta, tādējādi sperot platu soli pretī NATO atskaites punktam – 2%, kurus Latvija solījusi sasniegt līdz 2018.gadam. Būs vairāk naudas ne tikai ieročiem, bet arī bruņoto spēku atalgojumam un papildu karavīru piesaistīšanai gan profesionālajam dienestam, gan zemessardzei.

Otrs lielākais budžeta pieaugums būs iekšējai drošībai. Iekšlietu nozares budžets pieaugs par 40 miljoniem eiro, no kuriem 26 miljoni paaugstinās atalgojumu policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem. Pat arodbiedrība (!) ir apmierināta. «Iekšlietu nozarēs strādājošie ikdienā sajutīs pienesumu tuvu 100 eiro,» atzinis Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Armands Augustāns. «Kopumā mēs budžetu vērtējam pozitīvi.»

Spēja saglabāt drošību kā galveno prioritāti ir svarīgākais nākamā gada budžeta sasniegums. Taču budžeta pieņemšana jau nebūtu budžeta pieņemšana, ja kāds nekliegtu kā aizkauts. Pēdējos gados esam pieraduši, ka lielākie trači izceļas koalīcijas iekšienē. Šogad, kā par brīnumu, valdības partiju savstarpējās diskusijas bija kopumā korektas, bet tā sauktie «sociālie partneri» – uzņēmēju organizācijas LDDK un LTRK – izvērsa plašu un skaļu kampaņu pret vairākiem valdības priekšlikumiem.