Latvijas vēstnieks ASV: Aizsardzības budžetu varētu būt jāpalielina virs 2% no IKP 24

Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Ja sagaidām, ka citi pieņems lēmumu sūtīt savus bērnus uz sarežģītām vietām dienēt, tad pašiem nopietni jāizturas pret savu aizsardzību

Latvijai aizsardzības jomai varētu būt jānovirza vairāk par 2% no iekšzemes kopprodukta, šādu viedokli intervijā “Latvijas Avīzei” paudis Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns.

Pašlaik Latvija ar normatīvajos aktos ierakstītu apņemšanos ir solījusi aizsardzības budžetu palielināt līdz 2% no IKP, kas ir NATO minimālā prasība. “To Latvija ir apsolījusi NATO, un nav šaubu, ka diezgan ātri sasniegsim 2%. Nedomāju, ka mums pietiks pat ar 2%… Prognozes par to, kas varētu notikt Eiropā, ir dažnedažādas, un situācija nākotnē nebūs vienkārša. Tāpēc šiem mērķiem – vai tā būtu militārā drošība vai valsts iekšējā drošība – Latvijai būs līdzekļi jāatrod,” sacījis Razāns.

Pēc diplomāta vārdiem, neesot nekādu šaubu, ka ASV patlaban sniedz Latvijai nepieciešamo drošību, ko varam sagaidīt kā NATO dalībvalsts. “ASV vadība ļoti nopietni izturas pret Baltijas valstu drošību. Tajā pašā laikā jāapzinās – ja mēs sagaidām, ka citi pieņems politisko lēmumu sūtīt savus bērnus uz sarežģītām vietām dienēt, tad pašiem nopietni jāizturas pret savu aizsardzību. (…) Amerikas atbalsts Latvijas un pārējo Baltijas valstu, un Polijas, Rumānijas drošībai būs proporcionāls mūsu pašu gatavībai ieguldīt savā aizsardzībā. Tiem, kas domā, ka varam paļauties tikai uz to, ka dabūsim atbalstu un paši varēsim ieguldīt naudiņu citās lietās, jāsaprot, ka tie ir maldi. Mums ir jāiegulda aizsardzībā. Pašreizējā Latvijas vadība labi apzinās šā brīža izaicinājumus.”

“Mēdzu skaidrot arī, ka Latvijai pašreiz šo 2% nav nevis tāpēc, ka mēs nesaprastu aizsardzības nozīmi, bet gan citu ieganstu dēļ. Jāņem vērā nesenā pagātne – Latvijai nebija finansiāli viegli vairāki gadi, it sevišķi 2008., 2009. un 2010. gads. Pirms tam jau bija sasniegti 2% aizsardzībai, taču tad bija jāsaved kārtībā valsts finanses, un tādēļ bija jāizdara budžeta griezumi. Cita risinājuma nebija. Tas, ko Latvija izdarīja, sakārtojot savu ekonomiku, varbūt samazināja iespējamos riskus Baltijas jūras reģionā. Jo mūsu finanšu sistēma taču saistīta ar visiem kaimiņiem caur banku sistēmu, caur tirdzniecību, ekonomisko integrāciju,” turpinājis Razāns.

Vēstnieks skaidrojis – lai arī ASV ir bagāta, spēcīga valsts ar neierobežotām iespējām, tomēr tās iedzīvotājiem var rasties šaubas, kāpēc ASV jānodrošina trīs ceturtdaļas NATO budžeta, raksta LETA. “Ja ASV paskatās uz ES valstīm, uz NATO valstīm Eiropā un ja salīdzina, ka Amerikai ir jāiegulda 75% no visa NATO budžeta, kamēr citas valstis savus izdevumus aizsardzībai ir nepārtraukti samazinājušas, tad šeit rodas jautājumi, kāpēc Amerikai to jāturpina darīt. Ja Eiropā kopumā nepalielināsim aizsardzības budžetus, tad tiem amerikāņu politiķiem, kuri atbalsta aktīvu Amerikas iesaisti Eiropā, būs arvien grūtāk pārliecināt savus vēlētājus, ka ir vērts Eiropā investēt, tajā skaitā aizsardzībā.”

 

Komentāri (24)

Fikseris 23.07.2015. 11.41

2% ir domāts miera laikā. Tagad nav miera laiks. Tagad mēs esam soli vai divus no pasaules kara. Loģiski, ka vajag vairāk par 2%.

+7
0
Atbildēt

3

    nomale > Fikseris 23.07.2015. 16.56

    Nu, ja, piemēram, Ķīna saķersies ar Filipīnām, kura nav NATO, bet kurai ir aizsardzības līgums ar ASV. Vai ja Venecuāla iebruks Gvajānā. Vai vēl kas. Vecie aizvainojumi šobrīd tiek vilkti ārā.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    nomale > Fikseris 23.07.2015. 14.01

    Piekrītu, viss velk uz 3.PK. Krievija ir atvērusi Pandoras lādi, un līdz jaunam konflikta posmam kaut kur pasaulē nebūs ilgi jāgaida.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > Fikseris 23.07.2015. 16.31

    Īsts Pasaules kars jau nesanāks – jo vienā pusē ir NATO, otra pusē … daži neapmierinātie, kuri arī sava starpa īsti nevar vienoties.

    Drīzāk – līdzīgi ka aukstā kara laikā – lielvalstis rīkos nelielus regionalos proxy kariņus.

    Latvijas uzdevums – būt pietiekami stipriem (ekonomiski, iekšēji, militāri un ārpolitiski) lai mums šeit nebūtu iespējams tādu proxy kariņu uztaisīt.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

lno 23.07.2015. 15.23

Šodien, 23. jūlijā, ir 75. gadadiena lēmumam, kurš Latvijai, Lietuvai un Igaunijai tajā laika bija un ilgu laiku pēc tam palika ļoti būtisks. Runa ir par toreizējo Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra (ārlietu ministra) vietas izpildītāju Samneru Velsu, kurš 1940. gada 23. jūlijā paziņoja, ka viņa pārstāvētā valsts neatzīs Baltijas valstu okupāciju. http://www.lsm.lv/lv/raksts/arpus-etera/karlis-streips-butisks-lemums.a138732/

+6
0
Atbildēt

0

traductrice 23.07.2015. 16.53

Superacis šodien maizītei būs nopelnījis.

+2
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu