fbpx

Politiskā elite apzinās – NAP netiek pildīts, bet par to nerunā 23

Sieviete dziesmusvētkos. Foto: Edijs Pālens, LETA
Aigars Rostovskis
Print Friendly, PDF & Email

Ministru prezidentam ir skaidri jānosaka prioritātes un jāievirza valdības darbs ekonomikas dimensijā

Pēc notikumiem Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos sabiedrības dienas kārtībā atkal aktualizējās jautājums par amatpersonu atbildību dažādu problēmjautājumu vai krīzes situāciju kontekstā. Jebkurai amatpersonai atbildība jāuzņemas no amatā stāšanās brīža. Problēma gan slēpjas pašā jēdzienā “atbildība” – uz ko tā ir vērsta, jo salikums „politiskā atbildība” ir pietiekami plašs.

Mēs visi vēlamies dzīvot labklājībā, ne tikai valsts mērogā, bet arī katrs individuāli. Labklājības līmeni atspoguļo dažādi tautsaimniecības raksturlielumi. No tā izriet, ka valsts amatpersonām būtu jāuzņemas atbildība par to, ko atspoguļo šie ekonomikas rādītāji. Starp citu, šāda prakse ir pieņemta virknē attīstīto valstu. Ja amatpersonu atbildību reducē uz IKP uz iedzīvotāju (kas pēc būtības nozīmē – vidējo “labklājības līmeni” iedzīvotāju makos), būtu ļoti viegli izmērīt to, cik prasmīgi amatpersonas veic pienākumus, ko sabiedrība tiem uzticējusi.

Vienlīdz būtiska ir arī atbildības izsvēršana. Latvijā mēs ļoti daudz runājam par atbildību, bet maz par pilnvarām un to pielietošanu. Jo atbildība ir pilnvaru “medaļas” otra puse. Proti, ja politiķi un amatpersonas pieņemtu lēmumus un realizētu sev uzticētās pilnvaras, balstoties uz to, kādu iespaidu tas atstās uz sabiedrības labklājību, tai skaitā, ekonomikas attīstību un iedzīvotāju ienākumiem, lēmumi, manuprāt, būtu citādāki. 

Ministru prezidenta pienākums ir skaidri nospraust valdības mērķi, nosakot vispārīgu darba prioritāti – sabiedrības un katra indivīda labklājība, ko atspoguļo IKP uz vienu iedzīvotāju.

Runājot par amatpersonu atbildību, kas bieži tiek pieminēta krīzes situācijās, gribētu aicināt ikvienu padomāt un iejusties ministra ādā, piemēram, gadījumā ar notikušo Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles pieņemto lēmumu. Atgādināšu, ka notika masveida ģībšana, kuras cēloni tobrīd neviens nespēja nosaukt! Ir viegli spriest no malas, vairākas dienas pēc notikušā ar vēsu prātu, bet tobrīd bija saspringta situācija ar daudz nezināmajiem faktoriem. Mārīte Seile pieņēma lēmumu, tātad pildīja savas pilnvaras un tādejādi uzņēmās atbildību. Sliktākais Latvijas gadījumā ir tas, ka ļoti bieži ir situācijas, kad mēs runājam par atbildību tad, kad vispār nav notikusi jelkāda pilnvaru īstenošana. Tas būtībā nozīmē pilnvaru nepildīšanu jeb atkāpšanos no amatvaras pienākumu pildīšanas.

Latvijā ir ierasts krīzes situācijās pieprasīt ministra demisiju vai izdarīt spiedienu, lai amatpersona pati atkāpjas no amata – šādu gadījumu ir daudz. Es uzskatu, ka šādos gadījumos jārīkojas tieši pretēji. Amatpersonai jāpaliek savā amatā, jāturpina pildīt pienākumus un jānovērš problēma, kā arī jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos! Situācija pieprasa rīcību – tieši tā ir politiskā atbildība. Nevis atkāpšanās vai nekā nedarīšana.

Demisija kā risinājums piemērojama tad, ja tiesa pierāda amatpersonas vainu kādā nodarījumā, turklāt, gribu uzsvērt, kad tiesiskā ceļā tiek pierādīta vaina, nevis situācijās, kad kāds indivīds vai sabiedrības grupa uzskata, ka amatpersona ir veikusi juridisku vai morāli smagu pārkāpumu. Demisijai jāseko arī tad, kad attiecīgās amatpersonas darbība vai tieši pretēji – bezdarbība, kas mūsu politiskajā vidē ir biežāk sastopama, – bremzē iedzīvotāju labklājību.

Runājot par atbildības uzņemšanos, gribu minēt arī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbību un atbildību – ir skaidrs, ka VID pārbaudes ir normāls process jebkurā uzņēmumā, bet kā rīkoties tad, ja pārbaužu laikā tiek „iesaldēti” uzņēmuma konti un apturēta darbība, balstoties uz aizdomām par nelikumībām? Ja šāda situācija ieilgst, uzņēmumam tas var draudēt ar bankrotu. Rezultāts var būt šāds – VID veic visas pārbaudes un secina, ka aizdomas nav apstiprinājušas, uzņēmumā viss noticis likumīgi, bet ir jau par vēlu – darbības apturēšanas dēļ uzņēmums jau ir bankrotējis. Vēl vairāk – tādejādi valsts budžets (tai skaitā, sociālais un pašvaldību, nesaņems ieņēmumus. Kāda ir VID amatpersonu atbildība šādos gadījumos? Nekāda?!

Kā jau iepriekš minēju, politiķiem un amatpersonām lēmumi būtu jāpieņem, balstoties uz to, kā tie ietekmēs iedzīvotāju labklājību. Patlaban nav saprotams, kā tiek pieņemti lēmumi. Man nav saprotams, kādi ir kritēriji, uz kuriem balstās lielākā daļa amatpersonu un politiķu lēmumi.

Ir pieņemts Nacionālās attīstības plāns (NAP), stratēģija „Latvija 2030″, kas tika izstrādāta Roberta Ķīļa vadībā, bet neviens, t.sk. Ministru prezidents, neuzņemas atbildību par šajās stratēģijās ietverto ekonomisko indikatoru pildīšanu. NAP patiesībā ir plāns, kā apgūt ES fondus, nevis piedāvājumi, kā veicināt nacionālo attīstību. Politiskajai elitei ir skaidrs, ka nedz NAP, nedz „Latvija 2030″ ierakstītie ekonomiskie indikatori un mērķi netiek izpildīti, taču šis jautājums nenonāk politiskajā dienaskārtībā. Tā vietā notiek asas diskusijas par otršķirīgiem jautājumiem, un daļēji tas notiek apzināti.

Neviens neapšauba faktu, ka valstij un tautai bez ekonomiskās labklājības, bez augstiem tautsaimniecības rādītājiem nepieciešams arī kopt savu identitāti – valodu, tradīcijas u.tml. Taču realitāte pierāda, ka valstī, kurā ir augstāks labklājības līmenis, ir arī vairāk iespēju kopt savu identitāti. Latviju ik gadu pamet tūkstošiem iedzīvotāju nevis tāpēc, ka viņi šeit jūt apdraudējumu savai valodai vai kultūrai, bet gan tāpēc, ka nespēj nopelnīt, lai nodrošinātu savu ģimeni, kas nozīmē arī kultūras un tradīciju nodošanu.

Manuprāt, lai veiksmīgi īstenotu gan ekonomiskās labklājības, gan nacionālās identitātes attīstību, „lomas jāsadala” augstāko amatpersonu līmenī, proti, Ministru prezidentam ir skaidri jānosaka prioritātes un jāievirza valdības darbs ekonomikas dimensijā. Valdības primārajam uzdevumam jābūt labklājības ģenerēšanai. Tieši labklājības pieaugums mijiedarbībā ar virkni citiem faktoriem ir ļoti konkrēta valdības (un ne tikai) darba mēraukla.

Autors ir Biznesa augstskolas “Turība” attīstības padomes priekšsēdētājs, D.M.SOC

 

Komentāri (23)

traductrice 22.07.2015. 10.41

“NAP patiesībā ir plāns, kā apgūt ES fondus, nevis piedāvājumi, kā veicināt nacionālo attīstību.”

—-

Precīza diagnoze.

+9
-1
Atbildēt

1

    aivars15 > traductrice 22.07.2015. 11.43

    Ja plāns ir slikts, tad vainīga nevis plāna pildīšana, bet tā veidošana. Tātad, raksts ir ne par tēmu un pie tam ar 2 gadu aizkavēšanos.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

aivars15 22.07.2015. 11.40

Par to politiķi nerunā…

Loģiski, ka nerunā. Politiķi runā par to, kas interesē tautu. Un to redz IR.LV komentāru skaitā.

– Par ģimenes vērtībām diskusijā ir pāri par simts komentāru, apspriežot vai geja ‘otrā pusīte’ drīkst iet reanimācijas palātā; vai lezbiešu pāris drīkst ņemt hipotekāro kredītu kā pāris vai tikai kā 1 cilvēks un vai uz geja likumīgi atstāto mantojumu lielākas tiesības par citu geju ir brālēniem un māsīcām.

– Par NAP ir 1 komentārs un vēl smērējumu atstājis dežūrējošais putļerietis.

+9
-1
Atbildēt

0

dzeris49 22.07.2015. 12.31

Cik mums tādi plāni nav bijuši, vai tad kāds vispār var saskaitīt, cik naudas par to plānu sstādīšanu saņēmuši dažādi ierdņi dažādās ministrijās un citās valsts iestādēs, un kur ir tie visi plāni?

Kādi vispār plāni var būt valstij, kur politiskā korupcija un korupcija augstākos varas ešelonos ir valsts pārvaldes forma, un valsts nozagšana turpinās nu jau gadus 20.

Atšķirība tāda, ka agrāk par to, vismaz, runāja, un mēģināja ar to cīnīties, it sevišķi tad, kad pie varas bija JL un Repše, un ZRP, tagad par to pat nerunā, KNAB, faktiski, neitralizēts, tiesu sistēma tāda, kāda ir, un galvenais politiķu un partiju plāns – “pareizi” sadalīt valsts naudu, lai nodrošināt savus sponsorus, un sagādāt labus amatus parteigenosse, un, kā šī plāna sastāvdaļa – aizvērt muti MM, kas atļaujas pateikt ko kritisku par tiem, kas ir “sistēmā”, tātad, faktiski, neaizskaramie.

+8
0
Atbildēt

1

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort